Latvijas valsts patstāvības laikā kara kapelmeistaru skaitā viņš bija ar augstāko dienesta pakāpi: administratīvais pulkvežleitnants. Dzimis 1871. gada 20.februārī Slokā. Mūzikālo izglītību guvis   Rīgas ķeizariskā mūzikas skolā un 1. mūzikas institūtā no 1906. līdz 1908. gadam. Kara kapelmeistara darbu sācis Daugavpils cietokšņa garnizonā 1907. gadā. Kopš 1919.gada Pirmā Liepājas kājnieku pulka kapelmeistars. Latvijas armijas orķestru sacensībās guvis vairākas augstākās godalgas un balvas. Sestajos vispārējos dziesmusvētkos 1926. gadā bija apvienoto pūtēju orķestru virsdiriģents. Ferdinands Košs komponējis vairākus darbus kara orķestrim, kā arī signālu, pausmes un jundas mūziku.
Košs miris 1939. gada oktobrī Latvijā un apbedīts Liepājas kapos.

Kā ziņo 1939.gada 9.oktobra "Brīvā zeme": "Sestdienas pēcpusdienā braucēji uz Liepājas — Bernātu šosejas atraduši grāvī guļam bez dzīvības kādu vīrieti, ar medību bisi plecos. Blakus viņam bijis divritenis. Ārsts noskaidrojis, ka nāve iestājusies no sirdstriekas. Mirušais ir bija Liepājas garnizona kapelmeistars F. Košs. Viņš ilgus gadus darbojies arī Liepājas filharmonijā kā valdes loceklis."

Avots: "Latvju mūzika", 01.01.1986

20.02.1871 .— dzimis Ferdinands Košs, kapelmeistars.

Uzrakstījis visus Latvijas armijas signāltrompetes signālus, tajā skaitā Pausmi, Vakara Jundu, Atsauci u.c.

1919. gadā kopā ar visu orķestri dezertē no lielinieku armijas un dodas tieši pie pulkveža Jāņa Baloža.