Franklins Rūzvelts

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.01.1882
Miršanas datums:
12.04.1945
Papildu vārdi:
Franklin Roosevelt, Франклин Рузвельт, Franklins Delano Rūzvelts, Franklin Delano Roosevelt, , Franklin Delano Roosevelt,
Kategorijas:
Jurists, Masons, Politiķis, Prezidents, Sabiedrisks darbinieks, Senators
Tautība:
 amerikānis
Kapsēta:
Hyde Park, Hyde Park Cemetery

Franklins Delano Rūzvelts bija ASV trīsdesmit otrais prezidents. Viņš bija viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem politiķiem. Rūzvelta prezidentūras laikā bija gan vispasaules ekonomiskā krīze (Lielā depresija), gan Otrais pasaules karš. Rūzvelts ir vienīgais ASV prezidents, kas ievēlēts uz vairāk nekā diviem termiņiem. Viņš šajā amatā bija četrus termiņus (1933-1945), kas izskaidrojams ar jau minētajiem ārkārtējiem saimnieciskajiem un politiskajiem apstākļiem.

1930. gadu Lielās depresijas laikā Rūzvelts, lai pārvarētu ekonomisko krīzi, izveidoja sabiedrisko darbu programmu "Jaunais kurss", kas nodrošināja atvieglojumus bezdarbniekiem, ekonomikas izveseļošanos, kā arī ekonomisko un banku sistēmu reformēšanu, izmantojot dažādas aģentūras, kā, piemēram, Works Project Administration (WPA, "Darba projektu administrācija"), National Recovery Administration (NRA, "Nacionālā Progresa pārvalde") un Agricultural Adjustment Administration (AAA, "Lauksaimniecības pārbūves administrācija"]). Lai gan līdz Otrajam pasaules karam ekonomikas atlabšana netika pabeigta, tomēr dažas no programmām viņš paspēja ieviest, piemēram, Federālo depozītu apdrošināšanas korporāciju (FDIC), Tennessee Valley Authority (TVA) un ASV Vērtspapīru un biržu uzraudzības komisiju (SEC), kurām turpmāk bija lietderīga nozīme nacionālajā komercdarbībā.

Lai gan Rūzvelts kopš 1921. gada bija paralizēts poliomielīta dēļ, viņš tomēr iekļuva katra amerikāņa mājā ar radioraidījumiem "Pie kamīna". Viņš bija arī viens no antihitleriskās koalīcijas vadītājiem, kas Jaltas konferencē piekāpās Josifam Staļinam Baltijas jautājumā.

Rūzvelts dzimis vienā no senākajām un ietekmīgākajām Ņujorkas ģimenēm, kam ir holandiešu izcelsme.Bērnībā baudīja aristokrātisku audzināšanu un elitārus dzīves apstākļus. Mācījies Hārvarda universitātē, kuru absolvējis trīs gados ierasto četru vietā. Pirms ievēlēšanas prezidenta amatā bija Ņujorkas štata senators (1911 - 1913), kara flotes sekretāra palīgs (1913 - 1920), Ņujorkas štata gubernators (1929 — 1932).

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1James RooseveltJames RooseveltTēvs16.07.182807.12.1900
        2Franklin Delano Roosevelt Jr.Franklin Delano Roosevelt Jr.Dēls17.08.191417.08.1988
        3
        James Roosevelt RooseveltBrālis27.03.185400.00.1927
        4Eleanora RūzveltaEleanora RūzveltaSieva11.10.188407.11.1962
        5Ethel du Pont Roosevelt-WarrenEthel du Pont Roosevelt-WarrenVedekla30.01.191625.05.1965
        6
        Isaac RooseveltVectēvs29.09.179024.12.1863
        7Samners VelssSamners VelssAttāls radinieks, Darba ņēmējs14.10.189224.09.1961
        8Teodors RūzveltsTeodors RūzveltsAttāls radinieks27.10.185806.01.1919
        9Albert WarnerAlbert WarnerDraugs23.07.188426.11.1967
        10Sam WarnerSam WarnerDraugs10.08.188705.10.1927
        11Jack WarnerJack WarnerDraugs02.08.189209.09.1978
        12Susan FlemingSusan FlemingDraugs19.02.190822.12.2002
        13Harry WarnerHarry WarnerDraugs12.12.188125.07.1958
        14Wendell  WillkieWendell WillkieDarba biedrs, Pretinieks18.02.188208.10.1944
        15Allen DullesAllen DullesDarba biedrs07.04.189329.01.1969
        16Henry A.  WallaceHenry A. WallaceDarba biedrs, Domu biedrs07.10.188818.11.1965
        17Harland BartholomewHarland BartholomewPaziņa14.09.188902.12.1989
        18Ibn  SaudIbn SaudPaziņa15.01.187609.11.1953
        19Henrijs FondaHenrijs FondaPaziņa, Domu biedrs16.05.190512.08.1982
        20Fred AllenFred AllenPaziņa31.05.189400.03.1956
        21Douglas Fairbanks juniorDouglas Fairbanks juniorPaziņa09.12.190907.05.2000
        22Polete GodāraPolete GodāraPaziņa03.06.191023.04.1990
        23Hovards HjūzsHovards HjūzsPaziņa24.12.190505.04.1976
        24Shirley  TempleShirley TemplePaziņa23.04.192810.02.2014
        25Džozefs Patriks Kenedijs vecākaisDžozefs Patriks Kenedijs vecākaisPaziņa06.09.188818.11.1969
        26Louis Ferdinand Prinz von PreußenLouis Ferdinand Prinz von PreußenPaziņa09.11.190726.09.1994
        27Čarlijs ČaplinsČarlijs ČaplinsPaziņa16.04.188925.12.1977
        28Ernie PyleErnie PylePaziņa03.08.190018.04.1945
        29Александр  ТрояновскийАлександр ТрояновскийPaziņa13.01.188223.06.1955
        30Aptons Bīls SinklērsAptons Bīls SinklērsPaziņa20.09.187825.11.1968
        31Lyudmila PavlichenkoLyudmila PavlichenkoPaziņa12.07.191627.10.1974
        32Lou Henry  HooverLou Henry HooverPaziņa29.03.187407.01.1944
        33David DubinskyDavid DubinskyPaziņa, Domu biedrs22.02.189217.09.1982
        34Валерий  ЧкаловВалерий ЧкаловPaziņa02.02.190415.12.1938
        35Džons VeinsDžons VeinsDomu biedrs26.05.190711.06.1979
        36Viljams Rendolfs HērstsViljams Rendolfs HērstsDomu biedrs29.04.186314.08.1951
        37Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsDomu biedrs13.12.194315.06.2007
        38Joe ZangaraJoe ZangaraVarmāka, vainīgais07.09.190020.03.1933

        16.01.1919 | ASV tiek ratificēts "sausais likums"

        Pievieno atmiņas

        08.02.1932 | 3. Ziemas olimpiskās spēles

        Latvija spēlēs nepiedalās

        Pievieno atmiņas

        15.04.1935 | Signet Roerich Pact

        Pievieno atmiņas

        02.08.1939 | A. Einšteins vēstulē Rūzveltam aicina sākt izstrādāt atombumbu

        Pievieno atmiņas

        23.08.1939 | Tiek parakstīts Eiropas "kreiso"- nacionālsociālistu un komunistu pakts ar tā slepenajiem pielikumiem par Eiropas pārdali

        Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija "Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS" (krievu: Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом, vācu: Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt), bija līgums starp Vāciju un PSRS, kura būtība bija savā starpā pārdalīt Eiropas valstis, tās likvidējot. No līguma noslēgšanas brīža abas valstis uzskatāmas par sabiedrotām un līdzvainīgām Otrā Pasaules kara sākšanā. Pakts garantēja PSRS neitralitāti kara gadījumā starp Vāciju un Poliju vai Rietumu sabiedrotajām valstīm. Vēlāk pakts tika papildināts ar draudzības līgumu starp PSRS un Trešo reihu. Neuzbrukšanas un draudzības līgumi bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.

        Pievieno atmiņas

        23.07.1940 | ASV Samnera Velsa deklarācija par Baltijas aneksijas neatzīšanu

        Pievieno atmiņas

        20.08.1940 | Vinstona Čērčila runa: "nekad tik daudzi nav bijuši atkarīgi no tik nedaudziem"

        1940.g. Vācija uzsāka Lielbritānijas bombardēšanu. No 07.09.1940 līdz 21.05.1941 katru dienu notika uzlidojumi, kuru kopējā nomestā bumbu krava pārsniedza 100 tonnas. Tika bombardētas pamatā 16 Britu pilsētas. Gatavojoties aizsardzībai Čērčils teica radio uzrunu, norādīdāms, ka vislielākais smagums sākumā būs jāznes Britu gaisa spēkiem- iznīcinātāju patruļām un pretgaisa aizsardzībai. Britu iznīcinātāju eskadriļas pēc šīs runas ieguva nosaukumu "The Few" ("Daži", jeb "Nedaudzie"). Kopš 1939. gada 23. augusta Vācija un PSRS bija sabiedrotās- 2. Pasaules kara aizsācējvalstis, un tā kā abām, pēc iebrukuma Polijā un Somijā bija noteiktas sankcijas, PSRS bija galvenā Vācijas stratēģisko izejvielu piegādātāja un arī nodrošināja caur savu teritoriju Vācijai nepieciešamo kravu tranzītu. 660 dienas - līdz 1941. gada 22. jūnijam Eiropas bombardēšanai Vācija izmantoja PSRS piegādāto degvielu un citas izejvielas

        Pievieno atmiņas

        05.11.1940 | Franklins Rūzvelts tiek ievēlēts par ASV prezidentu uz 3. termiņu pēc kārtas

        (šobrīd ASV prezidenta termiņš ierobežots līdz 2 reizēm)

        Pievieno atmiņas

        30.10.1941 | Działając na podstawie Lend-Lease Act prezydent USA Franklin Delano Roosevelt zaaprobował pomoc wojskową dla Wielkiej Brytanii w wysokości miliarda dolarów

        Pievieno atmiņas

        30.10.1941 | Rūzvelts nolemj iedalīt 1 miljardu dolāru lielu palīdzību PSRS karam pret tās kādreizējo sabiedroto un otru Otrā Pasaules kara uzsācēju- Vāciju

        Pievieno atmiņas

        07.12.1941 | Divus gadus pēc 2. Pasaules kara uzsākšanas, tās spēcīgākajiem agresoriem- Vācijai un PSRS- pievienojas 3.- Japāna

        Pērlhārboras bombardēšana bija Japānas impērijas uzbrukums 1941. gada 7. decembrī amerikāņu militārajai bāzei Pērlhārborā, Havaju salās, Klusajā okeānā.

        Pievieno atmiņas

        21.12.1941 | USA wypowiedziały wojnę III Rzeszy i Włochom

        Pievieno atmiņas

        24.01.1942 | World War II: The Allies bombard Bangkok, leading Thailand to declare war against the United States and United Kingdom.

        Pievieno atmiņas

        14.01.1943 | Kasablankas konference

        Pievieno atmiņas

        17.08.1943 | World War II: First Québec Conference of Winston Churchill, Franklin D. Roosevelt, and William Lyon Mackenzie King begins

        Pievieno atmiņas

        22.11.1943 | Rozpoczęła się konferencja kairska

        Konferencja kairska (22-26 listopada 1943) odbyła się w Kairze w Egipcie. Uczestniczyli w niej prezydent Stanów Zjednoczonych Franklin Roosevelt, premier Wielkiej Brytanii Winston Churchill i generalissimus Republiki Chińskiej Czang Kaj-szek.

        Pievieno atmiņas

        28.11.1943 | Sākās Teherānas konference

        Iespējams, viena no 20.gs. Rietumu civilizēto valstu kļūdām- atbalstot tikai vienu no 2 totalitārajiem režīmiem, kuri aizsāka 2. Pasaules karu, tika radīts pamats tālākai nestabilitātei Eiropā, kuras sekas jūtamas vēl šodien.

        Pievieno atmiņas

        01.12.1943 | Beidzas Teherānas konference

        Pievieno atmiņas

        07.11.1944 | Urzędujący prezydent USA Franklin Delano Roosevelt został wybrany na IV kadencję

        Pievieno atmiņas

        14.11.1944 | Otrais pasaules karš: Vlasova armijas izveide

        Pievieno atmiņas

        04.02.1945 | Sākās Jaltas konference

        Pievieno atmiņas

        13.02.1945 | Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru

        No 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas un ASV gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos iznīcināja pilsētu. Bez pasaules nozīmes kultūras vērtībām gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuru precīzs skaits nav zināms, jo pilsēta bija pilna ar bēgļiem (arī latviešu) no austrumiem. Bombardēšana bija "atriebība" par Londonas, Koventrijas u.c. pilsētu uzlidoumiem (piemēram, kara sākumā, kad Lielbritānijai vēl nebija pretgaisa aizsardzības, Londona tika bombardēta neskaitāmas reizes; t.sk. visgarākā bija operācija Blitz- uzlidojumi Londonai notika 57 naktis pēc kārtas.

        Pievieno atmiņas

        12.04.1945 | US President Franklin D. Roosevelt (aged 63) died of a cerebral hemorrhage.

        Pievieno atmiņas

        26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram

        ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram

        Pievieno atmiņas

        Birkas