Fricis Dīglis dzimis Latvijas PSR Tukuma rajona Lestenes ciemā, strādnieku ģimenē. Bērnība un jaunekļa gadi pagāja neatlaidīgā cīņā ar materiālām grūtībām. Laimīga dzīve F. Dīglim sākās 1940. gadā, kad Latvija kļuva par padomju republiku. Taču drīz vācu fašistiskie iebrucēji iebruka Latvijā un no 1941. līdz 1945. gadam ar naglotiem zābakiem bradāja F. Dīglim tik dārgo Latvijas zemi, iznīcinot visus demokrātiskos un politiskos iekarojumus, ko Latvijas darba tauta izcīnīja 1940. gadā. 1945. gada maijā fašistiskā Vācija kapitulēja, un Kurzemes darbaļaudis, kuru rindās bija arī Fricis Dīglis, varēja brīvi uzelpot un stāties pie kara izpostītā dzimtā novada atjaunošanas. No 1945. gada 1. jūlija un līdz pat savas nāves dienai 1964. gada 14. augustam, t.i., 19 gadus F. Dīglis atradās pirmajās rindās milicijas orgānos un nesamierināmi cīnījās pret padomju varas ienaidniekiem, sabiedriskās kārtības un dažādiem citiem sociālistiskas likumības pārkāpējiem. No 1949. gada jūnija F. Dīglis bija PSKP biedrs. Par priekšzīmīgu darbu F. Dīglis apbalvots ar krūšu nozīmi «Milicijas teicamnieks» un divām sabiedriskās kārtības sargāšanas Ministrijas medaļām. Darbā un sabiedriskajā dzīvē Fricis Dīglis bija sirsnīgs un atsaucīgs biedrs.

Avots: Ļeņina ceļš, 18.08.1964

Miris 59.dzīves gadā pēc smagas slimības. Sieva - Zelma Dīgle.