Fricis Dziesma

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.02.1906
Miršanas datums:
21.08.2004
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Forstmanis
Papildu vārdi:
Alant Vils, Fricis Selga
Kategorijas:
Bibliotekārs, Dzejnieks, Fotogrāfs (-e), Literāts, Rakstnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Īstajā vārdā Fricis Forstmanis. Latviešu dzejnieks, žurnālists un bibliotekārs. tāmnieku (ventiņu) dialektā rakstītos darbus paraksta kā Alant Vils.

Dzimis Rīgā, namdara ģimenē.

1913. gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Ventspilī, Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Zlēkās. 1919. gada 9.decembī laikrakstā "Ventspils Avīze" parādās pirmā publikācija - patrotiskais dzejolis "Celties".


1923. gadā pabeidz Ventspils pamatskolu, 1927. - Ventspils vidusskolu.

No 1927. līdz 1938. gadam bijis tehniskais zīmētājs Dzelzsceļu virsvaldes Ventspils kantorī. 

1933. gadā iznāk pirmais dzejoļu krājums "Pavasara vārtos", kuram pats arī zīmējis vāku un gādājis par noformējumu.

1934.- dzeju krājums "Svētītie gadi".To atzinīgi novērtē Edvarts Virza: "Atkal jauns dzejnieks, kuŗu lasot bieži paliek silti ap sirdi, jo daudzās vietās burbuļo patiesi īsta poēzija."

Šai laikā apceļo savu iemīļoto novadu, iepazīstas ar Līvu krasta ļaudīm un viņu ikdienu, gūstot iespaidus savam izcilākajam dzejoļu krājumam "Līvzeme"(1935), kas piedzīvo 5 izdevumus.

1938. gadā pārceļas uz Jelgavu, kur strādājis dažādos laikrakstos (tai skaitā "Zemgales Balss", "Tēvija") redakcijas sekretāra un redaktora amatā.

1939. gadā iznāk Alant Vila krājums ventiņu izloksnē "Poem par kulšen".

No 1939. gada - "Brīvās Zemes" tehniskais redaktors Rīgā. Šo darbu viņš turpina arī padomju okupācijas posmā, kad avīze pārdēvēta par "Brīvo Zemnieku". Strādā arī par mēnešraksta "Atbalss" galveno redaktoru.

Vācu okupācijas laikā viņš ir tehniskais redaktors apgādā "Zelta  Ābele" un laikrakstā "Tēvija".

1944. gada novembrī Fricis Forstmanis ar sievu Mildu un mazo meitiņu Līviju, laivā no Jūrkalnes, dodas bēgļu gaitās uz Zviedriju un nokļūst Stokholmas nomalē Hēgerstēnā, kur aizvadīti visi trimdas gadi. Ģimenē pieaugums - dēls Tālis.

Kļūst par grāmatsējēju un grāmatu restauratoru Zinību akadēmijas (Vitterhetsakademien) bibliotēkā un Valsts archivā. Iegūst arī zviedru sporta fotogrāfa licenci. Tas viņam palīdzējis izveidot Eiropā plašāko privāto trimdas latviešu kultūrvēsturisko arhīvu.

1997. gadā saņēmis Pasaules brīvo latviešu apvienības balvu. 
Daiļrade izdota vairākos krājumos, rakstījis arī liroepiku, balādes, tāpat nodarbojies ar tulkošanu un atdzejošanu, piemēram, R.M.Rilkes un E.T.A.Hofmaņa darbus.Bijis Latvijas PEN kluba biedrs. Kaislīgs sēņotājs un makšķernieks.    

 

Avots: ž."Daugava", lkr."Jaunā Gaita"

Avoti: wikipedia.org, diena.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas