Fricis Kociņš

1895. gada 10. maijā dzimis Jelgavā amatnieka ģimenē

Beidzis Jelgavas Annas pilsētas skolu.

1914.g. beidzis Jelgavas reālskolu, pēc tam students Maskavas komercinstitūtā.

1915.g. devies bēgļu gaitās uz Maskavu.

1916.-1918.g. mobilizēts Krievijas armijā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. apr., sept. beidzis Odesas praporščiku skolu.

Līdz 1917. g. martam dienējis Turkestānas kara apg., tad pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku, kur dienējis pulka adjutanta amatā līdz 1918. g. 22. febr.

1918.g.novembrī decembrī Dobeles apriņķa priekšnieka palīgs.

1919.g. lielinieku varas laikā ierēdnis statistikas nodaļā Jelgavā.

No 1919.g. aprīļa Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos Kalpaka bataljonā u.c. karaspēka daļās.

No 1921.g. augusta Galvenajā štābā. Pulkvedis-leitnants (1929.g.).

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 4. apr., piedalījies Rīgas atbrīvošanā. 1919. g. 22. maijā sadursmē ar ienaidnieku pie Piņķu baznīcas K. ar dažiem karavīriem niknā ugunī strauji uzbruka pretiniekam, apšaudīja to un padzina, turklāt ieguva 2 smagos lielgabalus. No 1919. g. 9, okt. 8. Daugavpils kājn. pulka rindās cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem.

1920. g. janv. iecelts par 3. Latgales divīzijas štāba Operatīvās daļas adjutantu.

1921.-1926.g. studējis LU tautsaimniecību.

1928. g, pārcelts uz Armijas komandiera štāba Operatīvo daļu. Paaugst. par kapteini, pulkvedi-leitnantu.

1928.g. beidzis Kara akadēmijas kursus.

1932.-1936. g. Latvijas militārais atašejs Lietuvā.

Apbalvots ar

  • Lāčplēša kara ordeņa III šķ.,
  • Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķ.,
  • Igaunijas,
  • Lietuvas,
  • Polijas,
  • Somijas,
  • Zviedrijas ordeņiem.

No 1932.g. kara aģents Lietuvā.

1936.g. novembrī atvaļināts uz paša lūgumu.

No 1939.g. decembra līdz 1940.g. 2. septembrim sūtnis PSRS

1940.g. 19.septembrī apcietināts un pārvests uz cietumu Maskavā.

1941.g. 7.jūlijā PSRS AT Kara kolēģija atzinusi par vainīgu:

no 1923.g. strādādams buržuāziskās Latvijas izlūkdienestā, vērsies pret revolucionāro kustību Latvijā un veicis izlūkošanu pret PSRS; no 1937.g. sūtniecības ēkā Maskavā nelegāli glabājis ieročus un patronas; vācis slepenas ziņas par PSRS rūpniecību, lauksaimniecību un dzelzceļa transportu.

Uz KPFSR KK 58 - 4,6(Id.).p. pamata piespriests nāvessods nošaujot, kas izpildīts 1941.g. 28.jūlijā Maskavā, Lubjankas cietumā.

 

LVVA, 2570.f., 14.apr., 776.l.; LVA, 1986.f., 2.apr., P-5398.l., 57.- 58.lp.

http://vip.latnet.lv/lpra/kocins.htm

*

Dzimis 1895. gadā, Латвия, г. Митава; латыш; незаконченное высшее;

посол Латвии в СССР.

Dzīvoja: Латвия, Москва, посольство.

Arestēts: 1940. gada 10. oktobrī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 7. jūlijā.

Inkriminēts: ведении активной борьбы против революционного движения в Латвии и в организации разведывательной работы против СССР.

Nošauts: 1941. gada 28. jūlijā.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.

Reabilitēts: 1991. gada 0. oktobrī. Прокуратурой СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка

Avoti: memo.ru, lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Pāvils DreijmanisPāvils DreijmanisCīņu biedrs17.02.189521.07.1953

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pievieno atmiņas

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Pievieno atmiņas

        Birkas