Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons (pulks) kājnieku izlūku komanda

Apbalvots:

• 22.10.1915, Svētā Jura 4. šķiras medaļa, Nr. 492953

-----

Valsts vidusskolas mūzikas skolotājs un latviešu baznīcas ērģelnieks Kuldīgā, 22. maijā atskatās uz 25 darba gadiem. Kuldīgas latv. baznīcā tanī dienā vidusskolas koris un orķestris sarīko dievkalpojumu, veltītu Fr. Šūberta darbiem. Spinga ir celmlauzis mūsu diriģentu saimē, jo viņš jau ilgāku laiku rūpējas par sevišķi izlasītu, stiliski noskaņotu mūziku kā dievkalpojumos, tā arī koncertos. Viņa vadītiem izrīkojumiem savu interesi nevarēja liegt ne radiofons, nedz mūsu kritika. Spinga sarīkojis arī pirmos lut. baznīcas dziesmusvētkus, piedaloties vairākiem koriem.

1894. gada 27. februārī Liepājā dzimušā Spingas dzīves gaita diezgan dēkaina. Agro bērnību Odesā pavadījis, viņš skolēna gados atkal Liepājā un vēlāk turpat iestājas par mācekli Cimermaņa mūzikas instrumentu veikalā. Mācījies Rīgas ķeizariskā mūzikas skolā čeha Jaroši - Orahoviča vijoļklasē, bet, līdzekļiem izsīkstot, atgriežas Liepājā, kur pie Alfrēda Kalniņa mācās taustiņu instrumentus. Vāciem ienākot, Spinga bēguļo pa Rīgu, Siguldu, Pēterpili. Iestājas Jirgensona mūzikas veikalā, iztur pārbaudījumus vidusskolas apmērā Pēterpils konservatorijā. Iestājas kā 1. šķiras savvaļnieks 1. latv. Daugavgrīvas bataljonā. Rīgas kaujās Spingu apbalvo ar Jura krustu un medaļu. Tālāki dzīves etapi tam Ņižņijā, Orlā. Orlā Spinga vada bēgļu vidusskolas kori. Pēc tam iestājas Pēterpils konservatorijā ērģeļu klasē, kur mācās pie prof. Handšina. Revolūcija Spingu aiztrenc uz Sveaborgu. Pārceļoties uz Helsinkiem, Spinga iestājas turienes konservatorijā ērģeļu (Merikanto) un teorijas (Melartins) klasē, vada latviešu kori. Atgriezies Liepājā, top par dziedāšanas skolotāju pamatskolā, kormeistaru teātrī, organizē orķestri. Pirmā patstāvīgā ērģelnieka vieta Spingam Baldonē; seko skolotāja vieta Zaļenieku reālskolā, tad Liepājā, kur kā operas kormeistars iestudē korus kādām 15 operām. Beigās Spinga pāriet uz Kuldīgu, kur norisinājās viņa raženākie darba gadi. Šeit Spinga nodibinājis arī mūzikas skolu, kuru atklāt un iesvētīt atbraucis pat prof. Vītols. Bez jebkādiem pabalstiem Spinga mūzikas skolu ilgi nav varējis turēt un to likvidējis. Viņš sarakstījis scēnisku uzvedumu „Gani", kādas 9 solo dziesmas, kompozīcijas korim un klavierēm. (Jaunākās ziņas, 21.05.1938)