Dzimis 22. (9. pēc v. st.) X 1912. Rīgā plkst. 5 pēcpusdienā dzirnavnieka Fridricha Eduarda Tēbeļa (Töbel, 15.(3. pēc v. st.) VIII 1863. Bauskas apr. Vecsaules pag. – 19.XI 1935. Rīgā) un Natālijas, dzim. Grieznis (alias Griezniņš (Natalie Greesniņ, 24.(12. pēc v. st.) II 1882. Rūjienas Ziemeļu dr. Lodes pag. Lejas Tiskās – 23.II 1938. Rīgā), 2 bērnu ģimenē; māsa Lidija (16.II 1916. Rīgā – 4.XII 1922. Rīgā).

Dzīvojis Rīgā, Vienības gatvē (bij. Jelgavas šosejā) 86-1.

Mācījies Pēteŗa Dzeņa psk.

No 1.IX 1923. līdz 14.VI 1929. mācījies Pēteŗa Dzeņa vsk. Rīgā un beidzis vsk. kursu pēc ģimn. 1.nozarojuma tipa.

18.IX 1929. iestājies LU Med. fak., stud.med. (matr. nr.13842).

Dzīvojis Rīgā, Meža prospektā 16.

Studiju laikā sarakstījis sacensības darbu Statistiskās ziņas (anketa) par izkaisīto sklērōzi Latvijā, kas ticis godalgots ar zelta medaļu.

No XII 1932. līdz 27.XI 1935., no 4.II 1936. līdz 2.II 1938. un no 4.I 1939. līdz 9.III 1940. dzīvojis Rīgā, Dzirnavu ielā 72-15.

17.IX 1935. ļoti sekmīgi beidzis LU Med. fak. pilnu kursu ar ārsta (dipl.med.) gradu.

Pārcēlies uz dzīvi Jelgavā, dzīvojis Filozofu ielā 49.

No 1.VI 1935. līdz 1.IV 1936. strādājis par ārstu un jaunāko asistentu (subasistentu) Ģintermuižas psīchiatriskajā slimnīcā Jelgavā.

1937. strādājis par asistentu Rīgas 2. pils. slimnīcā.

No 1.VII 1936. līdz 30.XII 1938. strādājis par jaunāko asistentu LU Med. fak. Nervu klīnikā.

Izturējis doktoranta pārbaudījumus.

Kā Rokfellera f. stipendiāts no 1.VI 1937. līdz 1.XII 1938. papildinājies zināšanās smadzeņu histopatoloģijā Vācijas Psīchiatrijas zinātniskās pētniecības institūta Smadzeņu patoloģijas institūtā (Hirnpathologischen Institut der Deutschen Forschungsanstalt für Psychiatrie) Minchenē un ķeizara Vilchelma vārdā nosauktajā smadzeņu pētniecības institūtā (Kaiser-Wilchelm-Institut für Hirnforschung) Berlīnē.

No 10.XII 1938. līdz VI 1940. pildījis obligāto kaŗadienestu Latvijas armijā; dienējis 6. Rīgas k.p. 5. rotā.

Dienesta laika strādājis par ārstu Rīgas Kaŗa slimnīcas Nervu slimību nod.

No dienesta atvaļināts vv. dienesta pak.

LZS biedrs.

No 11.III līdz 7.XII 1940. dzīvojis Rīgā, Kr. Barona ielā 14-17.

1.VII 1940. apstiprināts par LU Med. fak. Nervu slimību klīnikas jaun. asistentu.

No 1.X 1940. līdz 1.II 1941. strādājis par LVU Med. fak. neuroloģijas un psichiatrijas katedras asistentu; no darba atbrīvots pēc paša lūguma.

No 18.XII 1940. dzīvojis Rīgas pils. 1.slimnīcā (virs 24.nod.), Aizsargu (pad. okup. laikā Sarkanarmijas, tag. Bruņinieku) ielā 5.

3.III 1941. repatriējies uz Vāciju.

No 1941. bijis asistents Bavārijas Jūlija Maksimiliāna Vircburgas U (Bayerische Julius-Maximilians Universität Würzburg) slimnīcas Neuroloģijas nod. pie prof. Dr. Georga Šaltenbranda (Georg Schaltenbrand).

No 1944. līdz 1945. kā ārsts asistents dienējis Vācijas armijā.

II 1945. saslimis ar reumatismu un ticis ievietots ārstēšanai Kaŗa slimnīcā Teplicē (Teplice tag. Čechijā, toreiz Teplitz-Schönau, Vācijā).

Pēc pad. kaŗaspēka uzbrukuma, no III 1945. bijis spiests bēguļot.

V 1945. nokļuvis amerikāņu gūstā un līdz IX 1945. kā kaŗa gūsteknis atradies nometnē Heilbronā (Heilbronn).

Pēc atbrīvošanas no gūsta dzīvojis Vircburgā (Würzburg).

Strādājis Vircburgas U Med. klīnikas (Medizinischen Univ.-Klinik Würzburg) Neuroloģijas nod.

1948. hab. neuroloģijā un ieguvis Dr.med. gradu.

Stādājis par doc. un virsārstu Vircburgas U Med. klīnikas Neuroloģijas nod.

1954. kļuvis par neuroloģijas prof. Bavārijas Jūlija Maksimiliāna Vircburgas U.

Vēlāk strādājis par psīchiatru, tad bijis ārsts Bonnā (Bonn).

Pensionējies pēc slimības 1957.

Publicējis vairākus zinātniskus darbus.

Miris 29.III 1970. Vircburgā, VFR. Apglabāts Waldfriedhof Würzburg kapsētā.

12.X 1946. Vircburgā apprecējies ar Ilzi Šādi (Ilse Schade, 24.IV 1919. – 9.VIII 2004.). Ģimenē ir 3 bērni: dēls Arvīds (Arvid, 1948 – 1950), dēls Jirgens (Jürgen, 23.X 1951.) un meita Ingrīda (Ingrid, 4.X 1953.).

Luterticīgs, 17.(.4. pēc v. st.)XI 1912. kristīts Rīgas Lutera bazn.; bijis Rīgas Lutera dr. loceklis.

Studentu korporācijā Fraternitas Academica (Latviensis) uzņemts 1930.I. Visp! k!ts 29.I 1930. Kr!t! J. Salna, kr!m! O. Mednis. Spec! k!ts 23.I 1931. Balsstiesības ieguvis 26.V 1931. K!tā ievēlēts par s/l ekst!g!t!, int!g!t!, mag!pauc!. Spec! k!tā filistrējies 10.II 1936. Filistru biedrībā (F!B!) uzņemts 16.III 1936. 18.IV 1938. Minchenē uzrakstījis un iesniedzis F!B! rakstu par izstāšanos. Pēc II pasaules kaŗa atjaunojis darbību k!tā, darbojies k!ta s/l Rietumvācijas kopā.

LVVA, 2942.f., 1.apr., 1264.l., 36., 238., 241.lp.,

LVVA, 2942.f., 1.apr., 4121.l., 23., 106., 149., 183.lp.,

LVVA, 2942.f., 1.apr., 11993.l., 41., 308.lp.,

LVVA, 3282.f., 1.apr., 132.l., 16.lpp.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 2.l., 26.lpp.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 8.l., 108.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 13660.l.,

LVVA, 7427.f., 13.apr., 1758.l.,

LVA, 88.f. 1.apr., 72.l., 11.lpp.,

Universitas nr.9 (116), 15.IX 1937. A.T. Dr. Frideberts Tēbelis – Rokfellera fonda stipendiāts, 239.lpp.,

Latvijas medicīniskā personāla saraksts 1939. gadam. Rīga, 1939, 73. lpp.,

Meitas Ingrid’as Töbel dati no ģimenes archīva, 21.VI 2010.,

8.lp. nr.70 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/134/book/1156.html,

5.lp nr.9 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/249/book/2608.html,

6.lp. nr.23 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/238/book/5795.html,

9.lp. nr.26 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/239/book/7576.html,

http://vesture.lu.lv/1929-1939/cilvekstasti/raksts/rudolfa-veldres-stasts/,

http://dimes.rockarch.org/xtf/search?keyword=tebelis&sort=collection,

http://static-content.springer.com/lookinside/art%3A10.1007%2FBF01066434/000.png,

http://static-content.springer.com/lookinside/art%3A10.1007%2FBF00353007/000.png,

http://static-content.springer.com/lookinside/art%3A10.1007%2FBF00574916/000.png,

http://eng.scholar.cnki.net/result.aspx?q=AUTHOR%3A%28Friedebert+T%C3%B6bel%29,

http://brain.mpg.de/institute/history/kwi-in-berlin-buch.html,

http://medhistrigensia.mvm.lv/2015/06/fridebertam-pa-pedam-jeb-pazudusais-rokfellera-fonda-stipendiats/