Fridrihs Augusts Arķis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
15.03.1889
Miršanas datums:
08.09.1956
Papildu vārdi:
Fridrihs Augusts Arķis Magdalenas dēls
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Vecākais apakšvirsnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 3. rota

Apbalvots:

  • 22.10.1915, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 345839
  • 14.05.1916, Svētā Jura 3. šķiras krusts, Nr. 130273

Dzimis Slokā.

Krievu armijā iesaukts 1911. gadā, dienējis 19. Sibīrijas strēlnieku pulkā Aizbaikālā, 1912. gadā pārcelts uz 113. Staraja Rusas kājnieku pulku Liepājā.

1914. gada sākumā atvaļināts.

1. Pasaules kara sākumā iesaukts atkārtoti, piedalījies kaujās Polijā pie Mazuru ezeriem un Augustovas mežos.

1915. gada augustā pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku.

Piedalījies daudzās kaujās, paaugst. par vecāko apakšvirsnieku.

Ticis kontuzēts, ievainots.

1915. gada 22. oktobrī kaujā pie Slokas kā vada komandieris ar 74 strēlniekiem pirmais ielauzās vācu ieraukumos, iekaroja vāciešu aizsardzības pirmo līniju un noturēja ieņemtās pozīcijas līdz vakaram, ieguva trofejas.

1916. gada 13. februārī pie Ķekavas kopā ar 37 strēlniekiem izgrieza eju vācu drāšu aizžogos, ielauzās pretinieka aizmugurē, ar rokasgranātām uzbruka blindāžai, iznīcināja vācu posteni un saņēma 3 gūstekņus.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada decembrī Kalpaka bataljonā. Bijis partizāns un izlūks Slokas apkārtnē.

Pēc pilsētas atbrīvošanas palicis pilsētas komandantūras dienestā, vēlāk pārcelts uz Rīgas komandantūru.

Bermontiešu uzbrukuma dienās ieskaitīts 9. Rēzeknes kājnieku pulkā, piedalījies kaujās. Pēc tam pārcelts uz Valdības pils komandantūru, virsseržants.

Atvaļināts 1921. gada februārī.

Bijis strādnieks Rīgas muitas artelī, pēc tam mašīnists a/s "Lenta".

Uzņēmuma strādājis līdz pensijai. Miris Rīgā. Apbedīts Meža kapos. 

Avoti: lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Oskars KalpaksOskars KalpaksKomandieris06.01.188206.03.1919

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pievieno atmiņas

        Birkas