1877.gada 29.janvārī Bauskas apriņķa Misas (Lambārtes) "Kūlās" rentnieku Miķeļa un Grietas Odiņu ģimenē piedzimst dvīņi Anna un Ģederts.

Bērnību pavada Ventspils Apriņķa Puzes pag. "Biseniekos". Beidz vietējo pagastskolu.

1893.gadā beidz Talsu pilsētas skolu.

1896.-1899. pēc tautskolotāja eksāmenu nokārtošanas strādā par palīgskolotāju Jērcēnu pagastā.

1899.-1902.g. mācās un absolvē Pēterburgas skolotāju institūtu.

1901.g. strādā Baku ģimnāzijas vasaras kolonijā.

Kā valsts stipendiāts mācās rokdarbu kursos Leipcigā un Lozannā, studē fiziku un ķīmiju Vīnes universitātē.

Līdz 1906.g. strādā Jēzu baznīcas skolā Pēterburgā, mājskolotājs Sankt-Pēterburgas gubernatora Zinovjeva ģimenē, rokdarbu skolotājs Sankt-Pēterburgas skolotāju institūtā.

1906.g. inspektors A.Ķeniņa tirdzniecības skolā. Vēlāk atver savu tirdzniecības skolu Rīgā, Martas ielā 5 - Martas ielas skola.

1908.-1917.g. inspektors Sank-Pēterburgas Nikolaja II tirdzniecības skolā.

No 1912.g. studē Sankt-Pēterburgas Komercinstitūtā.

1920.-1921.g. darbs reevakuācijas komisijā Maskavā.

1921.-1922.g.Skolu departamenta vidus un arodskolu nodaļas priekšnieks

1922.-1934.g. Jelgavas II Valsts vidusskolas (ģimnāzijas) direktors.

1925.-1930.g. vienlaikus ir arī Jelgavas Valsts Centrālā pedagoģiskā institūta direktors

1926.g. 16.novembrī tiek apbalvots ar Trīs Zvaigžņu ordeni (IV pakāpe)

1934.gadā pēc Ulmaņa apvērsuma tiek atlaists no darba.

1937.g. 19.augustā traģiski iet bojā. Apglabāts Rubas kapos.

Ģederta un Eiženijas Odiņu ģimenē dzimuši divi bērni Georgs un Tatjana (Jelgavas II Valsts ģimnāzijas 1928.gada absolventi)

xxx

Vakar, 19. augustā, pārtrūkušas viņa darba gaitas. Negaidīti un traģiski. Izgājis, kā parasti, tīrumā pilns spēka un darba spara, bet nav vairs atgriezies. Bullis uzbrucis. Un nu stāvam nesaprašanā. Bet tur, Rubas pag. kapos, uz Lietuvas robežas Odiņam rok kapu. Draugi mudina viņa piemiņai veltīt dažas rindas. Vienu mēs varam. Varam atcerēties viņa dzīves likumu. To viņš mums mācīja, to rādīja darbos. Un šis likums skan tā: „Neviena atmata nebūtu pārvērsta ziedošā druvā, ja arājs nebūtu ikkuru vagu ar pacietību līdz galam izdzinis." Šo rindu rakstītājam bija iespēja 35 gadus vērot Odiņu kā vagas dzinēju atmatā un vēlāk arī kā saimnieku druvā. Un noteikti — ziedošā druvā. Atmatas bija Rīgā un Pēterpilī, Upes ielā Jelgavā. Pirmais ar gaismiņu darbā un arī pēdējais vagas galā. Arvien pilns spraiguma, nelabojams optimists visos dzīves apstākļos, cēls piemērs pienākumu pildīšanā. Darbs atmatā tam bija bauda; viņš to prata sagādāt arī saviem darbabiedriem, jauniem un veciem. Un ko tāds darba fanātiķis spēja veikt, to, starp citu, rādīja arī pēdējā darba vieta Jelgavā.
Dziļā cienībā noliecam galvas aizgājušā priekšā. Citu mēs nespējam, kā tikai vēl dziļāk ierakstīt savās sirdīs un arī darbā Odiņa dzīves likumu par atmatu, vagu, pacietību un ziedošo dzimtenes druvu. -J. Greste-
*
Par traģisko notikumu ar bij. Jelgavas valsts ģimnāzijas direktoru Ģedertu Odiņu mums ziņo, ka Odiņš Rubas pagastā apsaimniekojis savas Pukstaišu mājas. Saimniecībā atrodas nikns bullis, kas jau priekš mēneša sabadījis māju puisi. Tuvējie kaimiņi brīdinājuši Ģ. Odiņu pielietot drošības līdzekļus, O. tomēr atbildējis, ka ar kārtīgu apiešanos varot arī niknus lopus savaldīt. Odiņš bulli valgā vedis uz tīrumu. Traģiskā notikuma norisi neviens nav redzējis. Kad sākuši meklēt buļļa trakošanas iemeslus, ganību grāvī atrasts mājas saimnieks bez dzīvības zīmēm. Bullis viņu samīdījis un sabadījis. Izsauktais ārsts Dr. Spalviņš konstatējis, ka nāve iestājusies pēkšņi no dabūtiem ievainojumiem. Nikno bulli mežā ielenca kaimiņi un aizsargi ar šautenēm, un pēc ilgas vajāšanas sagūstīja. Ģ. Odiņa mirstīgās atliekas pirmdien pl. 2 dienā guldīs Rubas pagasta kapos.

Avots: Jaunākās ziņas, 20.08.1937