Ģedimins Čakste

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.06.1897
Miršanas datums:
15.11.1979
Papildu vārdi:
Jānis Kārlis, Gedimins
Kategorijas:
Lauksaimnieks, Neatkarības kauju dalībnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Jānis Kārlis Gedimins Čakste bija Jāņa Čakstes dēls, Auču mantinieks, Salgales zemnieks.

Pēc Svētās Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes grāmatas redzams, ka ceturtais bērns - dēls Jānis Kārlis Gedimins dzimis 1897. gada 20. maijā, pēc jaunā stila 2. jūnijā Jelgavā. Kristīts vecāku dzīvoklī Katoļu ielā 11. Krustvecāki bijuši agronoms Jānis Bisenieks, zvērināts advokāts Kārlis Pauļuks un Jāņa Čakstes māsa Marija Krontāle, dzim. Čakste. Kristījis mācītājs Morics Vilhelms Konrādijs.

Jānis Kārlis Gedimins nebija precējies.

...1944. gada novembra vidū Gedimins kopā ar māti Justīni un jaunākās māsas ģimeni ieradās Zviedrijā. Zviedri sākumā visus bēgļus salika bēgļu nometnēs. Viena no tām bija Fageršē nometne Stokholmas tuvumā. Gedimins tur tika izraudzīts par vecāko. Daudzi trimdas latvieši atceras Gediminu ar pateicību un labām atmiņām.

Kad nometnes tika likvidētas, Gedimins kopā ar māti un māsu apmetās Stokholmas priekšpilsētā Solnā. Gedimins kļuva par fabrikas strādnieku, un, kad bija viņam laiks aiziet pensijā, viņš jau bija uzkalpojies par priekšstrādnieku.

Gedimins mira 1979. gada 15. novembrī, un urniņa ar viņa pīšļiem 90. gados tika pārvesta uz viņa tēva kapavietu Meža kapos.

Gediminam nebija savas ģimenes, bet tā vietā viņš ļoti rūpējās un gādāja par savu brāļu un māsu ģimenēm. Viņš bija reti labs dēls savai mātei un apkopa viņu līdz viņas pēdējai stundai. Latvijas radiem viņš sūtīja paciņas par lielām summām.

Zviedrijā viņam patika pulcināt radinieku lielo baru savās jubilejās. Ilgas un interesi par "Aučiem" viņš saglabāja, izveidojot fotogrāfiju albumu ar bildēm, kas viņam tika atsūtītas no Latvijas.

Gedimina brāļa Mintauta dēls - Jānis Konstantīns Čakste. (2003. gada 2. aprīlī).

 

 

  Ģedimīnu Čaksti pieminot -

  (1980.01.26.) laikraksts Latvija

Roberta Legzdiņa atmiņas    

  Zemgalē,Lielupes krastā, kur kādreiz pils tornī augstu pacēlās Latvijas karogs šodien ir drupas.

Auču saimnieks Ģedimins, vairs pie jaunās pils uzcelšanas netika. Dzīve izbeidzās Stokholmā.  Gada sākumā izvadījām Latvijas pirmā valsts prezidenta Jāņa Čakstes vecāko  meitu Janīnu, prāvesta Tēriņa kundzi, gada beigās pēdējo dēlu Ģediminu.

No pieciem prezidenta dēliem vecākais Visvaldis aizgāja bojā Pirmā pasaules karā,  jaunākais Konstantīns Otrā pasaules karā beidza dzīvi mocekļa nāvē Stuthofas koncentrācijas nometnē Vācijā. 

Ģedimins Čakste bija dzimis Jelgavā (1897. g. 2. jūnijā).

Mācījies klasiskā ģimnāzijā.

Pirmā pasaules karā Jāņa Čakstes ģimene ar bēgļu vezumiem, pāri Daugavai un cauri Vidzemei nobrauca Tērbatā.

Vēlāk pārcēlās uz Kazaņu.

Ģedimins Tērbatā beidza bijušo Dubultu (L. Bērziņa-Smithena) ģimnāziju un iestājās Pēterpils universitātē (1917. g.)  un studentu organizācijā Austrums. 

Kad vācu armija okupēja Tērbatu, tad sākās viņa ceļš atpakaļ uz Zemgali (1918. g ).

Sākās darbi nopostītos Aučos.

Novembra mēnesī no Kazaņas ieradās arī tēvs ar māti, kuri tūdaļ devās uz Rīgu, lai uzņemtos valsts vadītāja amatu, kurā viņš bija ievēlēts. Un tad uz  Parīzi, kā Miera konferences delegāts. 

Ģimenes locekļi pārdzīvo lielinieku laikus Aučos.

Ģedimins vasarā (1919. g.) iestājas brīvprātīgi Latvijas armijā un pēc tam Latvijas universitātes ķīmijas fakultātē (1921. g.).   Kad J. Čaksti ievēlēja par valsts prezidentu, Ģedimins pārtrauca studijas  un kļuva Auču māju saimnieks. Palīdzēju celt Auču jauno māju. Pierunāju  uzcelt arī torni, kas pacēlās augstu pāri  lielo koku galotnēm parkā un iznāca  pils — valsts prezidenta vasaras rezidence.

Bijām pārsteigti par vareno skatu no  torņa, kas pavērās Zemgales līdzenumā,  īpaši Jāņu naktī. Lejā kā sidraba josta  plētās Lielupe. Cik tālu vien varēja  pārredzēt, neskaitāmas jāņugunis izgaismoja latviešu sētas. Tas bija Latvijas varenības laiks... 

Baigā gadā (1941. g.) Aučus nacionalizēja. Ģedimins bija spiests māju atstāt  un doties uz Rīgu.

Pēc Latvijas inkorporācijas PSR Saeimas vēlēšanās Ģ. Čakste piedalās kā otrs kandidāts pēc  ģenerāļa J. Baloža no Zemgales apgabala.  Vidzemes sarakstā A. Ķēniņš, K.  Skalbe u.c. Īsi pirms šķiršanās Ģedimins  sīki izstāstīja kā šis otrais pilsoņu saraksts tika likvidēts un dalībnieki apcietināti un deportēti. 

Un atkal karš.

Ģedimins lika māsas  un mazbērnus bēgļu ratos un no Aučiem, cauri Zemgalei un Kurzemei devās  uz Ventspili un Zviedriju. Traģiskā  pārbraucienā pārpildīta bēgļu laivā  nonāca Gotlandē (1944. g. 29. novembrī).

Ģedimins palika par bēgļu nometnes Fagersjē pārzini. Vēlāk Stokholmā dienišķo maizi pelna strādājot  fabrikā vissmagākos darbus. Aktīvi piedalījās sabiedriskā dzīvē. 

Kad pavasara pali salauž Lielupes ledu un ūdens gāzās pāri krastam,  zemākās pļavas un tīrumi kļūst ezeri.  Zemgalē jūtam pavasara atnākšanu.  Ziemas ceļš pa Lielupi no Aučiem uz  Jelgavu izbeigts, to nomaina kuģītis-  Anna.  Dzīve ceļas jaunai vasarai. Zied garā  kastaņu aleja parkā, Lielupes krastā.  Zied ābeles dārzā. Kulminācijas ir Jāņu  dienā, kad Aučos sabrauc neskaitāmi  viesi. Tad rudens atnes tīrumos un  dārzos bagātību, ir pļaujas svētki. Tā ir  gada laiku maiņa Zemgalē, ko tik  brīnišķīgi ir aprakstījis Eduards Virza  "Straumēnos".

Netālu no Aučiem, lecavas Billēs dzīvo otrs Zemgales pils  kungs rakstnieks E. Virza. Kad viņš atbrauc Aučos ciemos un abi ar saimnieku  iet laukus apraudzīt, Ģediminam aizvien ir jāiet pa grāvi, lai auguma vertikālā dimensija tiktu kaut cik izlīdzināta.   

Avoti: periodika.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis ČaksteJānis ČaksteTēvs14.09.185914.03.1927
        2Justīne ČaksteJustīne ČaksteMāte28.11.187028.04.1954
        3Ringolds ČaksteRingolds ČaksteBrālis06.10.189808.07.1967
        4
        Visvaldis ČaksteBrālis00.00.189110.07.1915
        5Mintauts ČaksteMintauts ČaksteBrālis11.04.189316.09.1962
        6Konstantīns  ČaksteKonstantīns ČaksteBrālis26.07.190121.02.1945
        7Maiga Marija ŠīronsMaiga Marija ŠīronsMāsa00.00.190400.00.1984
        8Aldona TepfereAldona TepfereMāsa01.06.190327.07.1991
        9Daila ZemgalsDaila ZemgalsMāsa31.12.190926.06.2004
        10Janīna Leontīne Margarēte TeriņaJanīna Leontīne Margarēte TeriņaMāsa03.01.189619.12.1978
        11
        Otīlija ČaksteOnkulis
        12
        Anna Marija GrīnblateTante15.10.1915
        13
        Jānis Konstantīns ČaksteBrāļa/māsas dēls20.05.192510.03.2005
        14Aija ČaksteAija ČaksteBrāļa/māsas meita00.00.192416.11.2013
        15
        Marta ČaksteSvaine18.10.1902
        16
        Jānis TeriņšSvainis12.05.189312.12.1980
        17Teodors ŠironsTeodors ŠironsSvainis00.00.1899
        18Verners TepfersVerners TepfersSvainis09.10.189322.11.1958
        19Pauls ZemgalsPauls ZemgalsSvainis15.04.191116.06.1977
        20Krišjānis ČaksteKrišjānis ČaksteVectēvs14.04.182715.03.1908
        21Karolīne Matilde ČaksteKarolīne Matilde ČaksteVecāmāte01.02.183519.03.1902
        22
        Ansis NarunovskisVecvectēvs00.00.179500.00.1848

        Nav norādīti notikumi

        Birkas