Georgs fon Kihlers

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.05.1881
Miršanas datums:
25.05.1968
Mūža garums:
86
Dienas kopš dzimšanas:
52169
Gadi kopš dzimšanas:
142
Dienas kopš miršanas:
20396
Gadi kopš miršanas:
55
Papildu vārdi:
Georg von Küchler
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Kara noziedzinieks, Ģenerālis
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Georgs Kārlis Frīdrihs Vilhelms fon Kihlers (vācu: Georg Karl Friedrich Wilhelm von Küchler, dzimis 1881. gada 30. maijā, miris 1968. gada 25. maijā) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Dzīvesgājums

Dzimis Hānavas apkaimē. Pēc kadetu skolas beigšanas, 1900. gadā iestājās vācu armijas dienestā. No 1910. līdz 1913. gadam studēja Prūsijas kara akadēmijā (Preußische Kriegsakademie), vēlāk dienēja vācu ģenerālštābā.

Pirmā pasaules kara laikā cīnījās artilērijā Rietumu frontē, arī pie Sommas un Verdenas. Pēc kara cīnījās brīvkorpusos (freikorps) Baltijā. 1932. gadā kļuva par divīzijas komandieri Austrumprūsijā. 1939. gadā tieši Kihlera daļas ieņēma Lietuvas Klaipēdas apgabalu.

Otrā pasaules kara sākumā Kihners komandēja 3. armiju, kas dislocējās Austrumprūsijā. 1939. gada septembrī Vērmahta 3. armija piedalījās Polijas kampaņā, ieņemot Poļu koridoru un Dancigu, kā arī piedalījās uzbrukumā Varšavai. Pēc tam fon Kihlers tika norīkots komandēt 18. armiju, kas 1940. gada vasarā piedalījās iebrukumā Nīderlandē, Beļģijā un Francijā. 18. armija beidza šīs fāzes karadarbību, aplencot britu karaspēku Dinkerkā.

1942. gada 17. februārī Kihlers tika iecelts par Armijas grupas "Ziemeļi" komandieri. Kihners komandēja armijas grupu līdz pat 1944. gada janvārim, tomēr nespējot ieņemt Ļeņingradu. 1942. gada 30. jūnijā fon Kihneram tika piesķirta ģenerālfeldmaršala pakāpe. 1944. gada janvārī Ļeņingradas blokāde tika pārrauta un, kad Kihners pieprasīja armijas atkāpšanos līdz Lugas upei, viņš tika atcelts no amata.

Pēc kara Kihneru arestēja ASV okupācijas zonas varas iestādes un 1948. gadā viņam piesprieda 20 gadus cietumā par darbību pret partizāniem Austrumu frontē. Pēc pieciem gadiem (1953. gadā) tika atbrīvots no ieslodzījuma vecuma un veselības stāvokļa dēļ. Miris 1968. gadā.

 

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        01.09.1939 | Sākās 2. Pasaules karš - WW2. Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā. PSRS pievienojas Vācijai 2 nedēļas vēlāk

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.

        Pievieno atmiņas

        01.09.1939 | Schlacht von Mława

        Die Schlacht bei Mława, auch bekannt als Verteidigung der Mława-Stellung war eine der ersten Schlachten des Polenfeldzugs und somit auch des Zweiten Weltkrieges im Allgemeinen. Die Schlacht fand zwischen dem 1. und 3. September 1939 nördlich der nordpolnischen Stadt Mława statt. Die Kontrahenten waren die 3. Armee der deutschen Wehrmacht unter dem Befehl von General der Artillerie Georg von Küchler und die polnische Modlin-Armee unter General Emil Krukowicz-Przedrzymirski.

        Pievieno atmiņas

        06.09.1939 | Kampania wrześniowa: bitwa pod Pułtuskiem

        Bitwa pod Pułtuskiem miała miejsce w dniach 6-7 września 1939 roku podczas kampanii wrześniowej.

        Pievieno atmiņas

        22.06.1941 | Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa

        Pievieno atmiņas

        09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā

        Pievieno atmiņas

        Birkas