Dzimis diplomāta Voldemāra Salnā ģimenē, miris Sentluisā, ASV.

Beidzis Rīgas komercskolu, studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē.

1944. gada rudenī ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1951. gada dzīvoja ASV.

Literārās publikācijas kopš 1932. gada. Sarakstījis vairākas lugas "Maksājiet lūdzu!..", "Sievas burvība", "Vai runājat angliski?" (visas 1932), "Gubernatora sekretārs" (1933), "Meitene ar raksturu" (teātrī 1942), "Felicitas diplomdarbs" ("Tilts", 1964, 66/67), kas iestudētas teātros. Prozai pievērsies, dzīvodams trimdā Vācijā un ASV. Romānos "Okers" (1948) un "Uguns avoti" (1955) atspoguļotas Latvijas Republikas rūpnieku un inteliģences aprindas, romānā "Skrandas vējā" (1952) tēloti latviešu bēgļi Sudetijā Otrā pasaules kara izskaņā, romānā "Sīpols un orhideja" (1965) atklāta trimdinieku dzīve ASV mazpilsētas vidē. Stāstu krājumā "Nolādētais līcis" (1946) un garajā stāstā "Vīri" (1953) tēlotas nacionālo partizānu cīņas Lubānas pagastā 1919. gada pavasarī, stāstā "Atvars" (1954) skarti notikumi 1945. gada sākumā Kurzemē. Svešumā tapis arī stāsts "Taifūns" (1948) un stāstu krājums "Sirds gūstekņi" (1968).

Sieva  - aktrise Lilija Bīrons-Salnais.