Kārlis Celmiņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.08.1890
Miršanas datums:
09.05.1971
Apglabāšanas datums:
13.05.1971
Mūža garums:
80
Dienas kopš dzimšanas:
48839
Gadi kopš dzimšanas:
133
Dienas kopš miršanas:
19339
Gadi kopš miršanas:
52
Tēva vārds:
Kārlis
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Arhitekts, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Delmenhorst, Friedhof (de)

LKOK nr.3/848

Seržants Atsevišķā (studentu) rotā.

Apbalvots par 1919. g. 3. marta kauju pie Skrundas un Jaunās muižas.

Paaugstināts par leitnantu.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1890. g. 2. aug. Rīgā. Beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju.

Krievu armijā 1911.-1912. g., dienējis 3. Smoļenskas ulānu pulkā. Pēc tam studējis arhitektūru RPI. 1915. g. mobilizēts atkārtoti, dienējis Gvardes jātnieku pulkā, no tā pārcelts uz Ķeizara gvardes ulānu pulku, piedalījies kaujās Galīcijā. Vēlāk nosūtīts uz Novgorodu jaunkareivju apmācīšanai. 1917. g. pārcelts uz 12. armijas pretizlūkošanas dienestu Rīgas frontē. Vācu okupācijas laikā dzīvojis tēva mājās Liepas pagastā, 1918. g. rudeni uzsācis mācības Baltijas augstskolā Rīgā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. dec. Rīgā, piedalījies Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanā, paaugstināts par leitnantu. 

1919. g. 5. martā kaujā pie Skrundas Jaunmuižas, kad lieli ienaidnieka spēki uzbruka mūsu labajam spārnam, Celmiņš ar patšauteni brīvprātīgi devās tiem pretī un aizturēja lieliniekus līdz papildspēku pienākšanai, tā sekmēdams mūsu uzvaru visā frontē.

Pēc Rīgas atbrīvošanas vada komandieris jaunformējamos spēkos, jūn. beigās kopā ar 3. atsevišķo (studentu) bataljonu nosūtīts uz Latgales fronti. No 1919. g. jūl. 3 mēnešus strādājis par reģistrācijas nodaļas vadītāju Drošības departamentā, pēc tam nosūtīts uz artilērijas virsnieku kursiem, tad delegācijā pie ģenerāļa Nisela, Tilzītē. Dec. beigās iecelts par vada komandieri Latgales artilērijas pulkā, piedalījies Latgales atbrīvošanā. 

1920. g. 30. sept. atvaļināts. 1931. g. beidzis LU Arhitektūras fakultāti. 1931-1932. g. Hipotēku bankas darbinieks. 1932. g. - 1938. g. 1. janv. skolotājs Liepājas Valsts tehnikumā.

Pēc Kurzemes atbrīvošanas Celmiņu pārceļ uz 3. Latgales artilērijas pulku pie kapt. Bankina. Pusotru gadu vēlāk viņš demobilizējas, sāk strādāt arhitekta Pēkšena uzņēmumā un turpina studijas, kuras galīgi pabeidz 1930. gadā. 1924.gadā viņš apprec prof. Riharda Zariņa meitu Maiju un laulībā piedzīvo dēlu Aivaru ar trim mazbērniem Savienotajās valstīs un meitu Ainu Brieži ar diviem mazbērniem Anglijā.
Trimdā, veco ļaužu mītnē dzīvodams, Kārlis Celmiņš neturēja rokas klēpī, bet darbojās līdzi vietējā latviešu ev. lut. draudzē dažādos amatos. Viņš piedalījās arī Jaunatnes kristīgās savienības nodaļas dzīvē. Apkārtējo māju īpašnieki izmantoja viņa zināšanas savu māju pārbūvju un remonta darbos.
Saulainā 13. maija rītā sākās Kārļa Celmiņa pēdējais gājiens uz dusas vietu Delmenhorstas kapos Vācijā.

Avots: Londonas avīze, 28.05.1971

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Maija CelmiņaSieva
        2Rihards ZariņšRihards ZariņšSievas/vīra tēvs27.06.186921.04.1939

        Nav norādīti notikumi

        Birkas