Viņš bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, cenzors un latviešu valodas popularizētājs, Latviešu literārās biedrības (Lettisch-Literärische Gesellschaft) dibinātājs (1824) un tās pirmais vadītājs (1824-1838).

Dzimis 1780. gada 18. oktobrī Tveras guberņas Višņijvoločekas pilsētā, armijas majora ģimenē. Mācījās Rīgas licejā, pēc tam no 1802. līdz 1805. gadam Tērbatas universitātē studēja teoloģiju. No 1805. gada līdz pat 1834. gadam viņš bija Nitaures draudzes mācītājs. 1824. gadā Klots sagatavoja Latviešu Literāriskās Biedrības statūtus un tika ievēlēts par tās vadītāju. Publicēja rakstus par latviešiem un latviešu valodu izdevumos vācu zemēs un Latviešu literārās biedrības izdevumā “Magazina”.

1830. gada viņu ievēlēja par Vidzemes virskonsistorijas asesoru, 1834. gadā par Vidzemes ģenerālsuperintendentu.

Dzīvesbiedre Frederīke fon Klota.

Miris 1855. gada 18. oktobrī Rīgā.