Suitss dzimis 1883. gadā Tērbatas apr. kā skolotajā dēls. Divdesmit viena gada vecumā viņš beidz ģimnāziju un vēl tai pašāa gadā iestājas Tērbatas universitātē, kur jau pēc pirmā semestra saņem Šamajeva stipendiju un pāriet uz Helsinku universitāti studēt Eiropas tautu rakstniecību, estētiku, somu valodu, somu tautas dzeju un rakstniecību. Universitāti Suitss beidz 1910. gadā ka filozofijas kandidāts. Pirmos mēģinājumus dzejā viņš publicē 1900. gadā ģimnāzijā un iemanto ievērību «Postimees» rakstnieku saimē. Tai pašā laikā Suitss vada rakstniecības albumu «Kiired», ko izdod 1901. un 1902. gadā «Rakstniecības draugu» pulciņš.  Šis pulciņš vēlāk kļūst par «Noor- Eesti» virziena nodibinātājiem ar Suitsu priekšgalā. Suitss ir šīs kustības dvēsele un 1904. g. laikrakstā «Uudis» uzraksta rakstu par jauno mērķiem un centieniem, kas saceļ veselu vētru igauņu rakstniekos. 1905. g. «Noor- Eesti» albumā Suitss redakcijas ievadrakstā nāk klajā ar paliekamu un ilgi daudzinātu sauksmi: «Būsim igauņi, bet kļūsim arī eiropieši.» Savā dzejā, kas parādās periodikā, Suitss ir apgarots un dedzībā pārplūstošs tēvzemes un tautas mīļotājs. Savas liras skaņās viņš ved to pretī gaismai, brīvībai un labākai nākotnei. 1905. g. iznāk Suitsa pirmais dzejoļu krājums «Elutuli» (Dzīves uguns), kas ir pilns uguns, pilns nevaldāma jaunības spara. Tas ienes jaunu virzienu visā igauņu lirikas vēsturē un piedzīvo vairākus izdevumus vairāk nekā 10.000 eksemplāros. Nākošais krājums "Tuulemaa" (Vēja zeme 1913. g.) dveš jau citas skaņas: drošais patoss apspiestāks, jaunības jūtu dzejas vietā nāk intīmo pārdzīvojumu ieskaņas. Pamattonī jau saskatāma vilšanās, atturība, rūgtums, dinamisko sparu aizstāj ēnaini mīkstā rezignācija. Šai dzejoļu krājumā, kas mākslas ziņā ir viens no visvērtīgākajiem visā igauņu lirikā, saskatāma Suitsa dzejas stila īpatnība: intelektualitāte, mērenība un vienkāršība. Trešais krājums «Ohvrisuits» (Upura dūmi — 1920. g.) ir dziesma mīlai. Erotika Suitsa dzejās ir tīra, svaiga, jūtas līdzsvaro ideālais smagums. Tam seko balāde «Lapsesūnd» (Bērna dzimšana — 1922. g.). Šeit Suitss parāda savu meistarību pilnīgi iekļauties tautas dzejas formā . Pēdējais Suitsa dzejoļu krājums «Koik on kokku unenāgu» (Viss tikai sapnis 1922. g.) ir rūgtuma lietus liekuļiem. Bez dzejām Suitss ir daudz rakstījis par sabiedriskiem, sociāliem, politiskiem un speciālzinātniskiem jautājumiem rakstniecībā un filozofijā.

Avots: Tēvija, 18.12.1943 (dzejnieka 60 gadu jubilejas sakarā)

Miris Stokholmā.