Dzimusi Līksnas pagasta Jaunušānos.
Rēzeknes bērnu nama pārzine līdz 1938.gadam. Bērnu inspektore.
Studējusi Jakaterinodaras augstskolā (Ziemeļkaukāzā) fiziku un matemātiku, Latvijas Universitātē lauksaimniecību. Nodarbojusies ar glezniecību.
Dzīvesbiedrs - politiķis un banku darbinieks Jāzeps Laurinovičs. Ģimenē 3 dēli - Aloizs, Leons, Jezups. Mirusi 1969. gada 28. janvārī Kalifornijā (ASV).   28 janvāri Pasadenā, Kalifornijā slimība pievarēja Helēnu Laurinoviču. Par viņu sēro 3 dēli - Aloizs, Leons, Jezups ar ģimenēm un par zaudējumu skumst arī visi Latgales darbinieki un draugi, kam dzīves takas mijās ar vienmēr rosīgo un izdarīgo aizgājēju. Helēna Laurinoviča, dz. Pronevska nāk no Līksnas pag. Jaunušāniem un pasaules kara laikā bija Ziemeļkaukāzā. Tur studēja fizikas un matēmātikas fakultātē Jekaterinodaras augstskolā. Mācījās arī dziedāšanu konservatorijā. Latvijā atgriezusies, viņa studē lauksaimniecības fakultātē, piedalās Latgales studentu organizāciju darbā, dzied universitātes korī un strādā par zemes taksātori, Latvijas jauno zemes reformu īstenojot. 1923. g. apprecas ar Jāzepu Laurinoviču, bijušo Satversmes Sapulces locekli un vēlāko Zemes bankas vadītāju Rēzeknē. Ģimene svētīta bērniem. Laurinoviča ir arī tautas labklājības ministrijas bērnu inspektore Rēzeknē un Ludzas apriņķī, bērnu palīdzības savienības „Māte un bērns" darbiniece un pārstāve Baltijas valstu kongresos. Otrais pasaules karš atņem vīru un mājas. Amerikā maize jāpelna grūtāk nekā jebkad. Vienu dēlu Savienotās Valstīs neielaiž vāju plaušu dēļ un māte lido atpakaļ uz Eiropu, pierunā un pārliecina ierēdņus un ārstus, līdz jaunā patvēruma zeme pieņem arī dēlu ar ģimeni. Un atkal darbs līdz pienāk pensijas gadi. Helēna L. nu apceļo ASV, Kanādu un Meksiku, raksta Latgales trimdas periodikā, glezno, publicē pirmo atmiņu grāmatu izloksnē, vāc materiālus par Latgales izciliem dēliem 20. gadsimtā. Sarunāts brauciens pie kādreizējās studiju biedrenes uz Dienvidāfriku, bet, 72. mūža gadu sākot, liktenis lemj citādi.  1. februāri Helēnu Laurinoviču gulda San Francisko kapsētā.   Avots: Laiks, 15.02.1969