Henrihs Himlers

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
07.10.1900
Miršanas datums:
23.05.1945
Papildu vārdi:
Ге́нрих Ги́ммлер, Heinrich Luitpold Himmler
Kategorijas:
Kara noziedzinieks, Militārpersona, karavīrs, Nacists
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Berlin, Кладбище (ru)

Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Dzimis Minhenē skolotāja ģimenē. Mācījies ģimnāzijās Minhenē un Landshūtē. 1.pasaules karā nepiedalījās - laikā, kad absolvēja karaskolu, karš jau bija beidzies. Iestājās paramilitārajā organizācijā "Brīvprātīgo korpuss".

No 1919. līdz 1922. gadam studēja agronomiju Minhenes Tehniskajā universitātē (toreiz Tehniskajā augstskolā).

1923. gada novembrī piedalījās Hitlera Alus pučā kā "partijas karognesējs".

1924. gadā Gregora Štrasera sekretārs.

1925. gada augustā iestājās NSDAP un kļuva par Bavārijas gauleiteru.

1929. gada 6. janvārī kļuva par SS reihsfīreru.

1933. gadā iecelts par Minhenes policijas vadītāju.

1934. gada 20. aprīlī iecelts par Prūsijas gestapo vadītāju.

1936. gada 17. jūnijā iecelts par visu policijas dienestu virsvadītāju.

18/09/1941.g., Himlers bijis Rīgā

19/09/1941.g. Jelgavā (...On 18 September he embarked on further 'travels in the Ostland', accompanied by Heydrich, Wolff, and others: he flew to Riga, went on the following day to Mitau (Jelgava)

1943. gadā iecelts par trešā reiha iekšlietu ministru.

Jelgavā bijis arī 16/03/1943 (On March 16 Heinrich Himmler paid a visit to the Ersatz Bataillon of the legion at Mitau, Latvia.)

1944. gada augustā iecelts par Rezerves armijas virspavēlnieku.

1945. gada maijā viņu arestēja britu okupācijas spēki. Kā SS reihsfīrers vadīja SS un Gestapo darbību. Viens no koncentrācijas un nāves nometņu tīkla un holokausta galvenajiem organizētājiem.

1945. gada pavasarī, vairs neticēdams Vācijas uzvarai karā, Himlers devās uz Lībeku, kur ar zviedru diplomāta Folkes Bernadota starpniecību sāka separātas sarunas par padošanos un ASV un britu kopīgu cīņu pret PSRS. To uzzinājis, Hitlers dienu pirms savas pašnāvības Himleru kā nodevēju atcēla no visiem amatiem. Tomēr sarunas izgāzās.

22.maijā Brēmenē britu armijas patruļa Himleru arestēja, kaut viņš bija apgādājies ar viltotiem personas dokumentiem. Izdarīja pašnāvību apcietinājumā, norīdams kapsulu ar ciānkāliju. Apglabāts nezināmā vietā Lineburgas tīrelī. Par Himlera nāvi eksistē vairākas versijas.

Avoti: news.lv, wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Vevelsburgas pilsVevelsburgas pilsnav precizētade, lv, ru
2Sobiboras nāves nometneSobiboras nāves nometnenav precizētade, en, lv, pl, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Viktor BrackViktor BrackDraugs09.11.190402.06.1948
        2Karl Maria  WiligutKarl Maria WiligutDraugs, Domu biedrs10.12.186603.01.1946
        3Karl GebhardtKarl GebhardtDarba biedrs23.11.189702.06.1948
        4Hermanis  GēringsHermanis GēringsDarba biedrs12.01.189315.10.1946
        5Hanss FranksHanss FranksDarba biedrs23.05.190016.10.1946
        6Reinhard  GehlenReinhard GehlenDarba biedrs03.04.190208.06.1979
        7Sigmund RascherSigmund RascherPaziņa12.02.190926.04.1945
        8Edvards  HītsEdvards HītsPaziņa09.07.191617.07.2005
        9
        Каролина Диль РашерPaziņa
        10Мария  ПоповаМария ПоповаPaziņa
        11Oskars  DirlevangersOskars DirlevangersDarba ņēmējs26.09.189505.06.1945
        12Frīdrihs JekelnsFrīdrihs JekelnsDarba ņēmējs02.02.189503.02.1946
        13Gottlob BergerGottlob BergerDarba ņēmējs16.06.189605.01.1975
        14Ādolfs EihmanisĀdolfs EihmanisDarba ņēmējs19.03.190601.06.1962
        15Reinhards HeidrihsReinhards HeidrihsPartiju biedrs07.03.190404.06.1942
        16Ādolfs HitlersĀdolfs HitlersDomu biedrs20.04.188930.04.1945
        17Oto SkorceniOto SkorceniDomu biedrs12.06.190805.07.1975
        18Wolfram  SieversWolfram SieversDomu biedrs10.07.190502.06.1948
        19Anastassi  WonsjazkiAnastassi WonsjazkiDomu biedrs30.05.189805.02.1965
        20Walter SchellenbergWalter SchellenbergDomu biedrs, Padotais16.01.191031.03.1952
        21Karl  HaushoferKarl HaushoferDomu biedrs27.08.186913.03.1946
        22Joahims fon RibentropsJoahims fon RibentropsDomu biedrs30.04.189316.10.1946

        17.08.1918 | Thule-Gesellschaft

        Pievieno atmiņas

        09.11.1923 | Minhenā notiek Alus pučs- Hitlera mēģinājums sagrābt varu

        Alus pučs (vācu: Hitlerputsch — Hitlerpučs, vācu: Hitler-Ludendorff-Putsch — Hitlera-Lūdendorfa pučs) bija Bavārijas labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923. gadā no 8. novembra vakara līdz 9. novembra pēcpusdienai. Starp puča līderiem bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku partijas līderis Ādolfs Hitlers un ģenerālis Erihs Lūdendorfs.

        Pievieno atmiņas

        06.01.1929 | H. Himlers kļūst par SS vadītāju

        SS (vācu: Schutzstaffel) bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra - sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam transformējās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram - t.s. "melnais ordenis".

        Pievieno atmiņas

        01.07.1935 | Создано Аненербе — тайная организация по изучению «Наследия предков»

        Pievieno atmiņas

        26.10.1938 | Rozpoczęła się tzw. Polenaktion, w ramach której 17 tys. polskich Żydów mieszkających w III Rzeszy zostało deportowanych do Polski

        Polenaktion – określenie represji III Rzeszy wobec polskich Żydów w roku 1938, w wyniku których w ciągu kilku dni wydalono z Niemiec do Polski około 17 000 Żydów.

        Pievieno atmiņas

        31.08.1939 | Überfall auf den Sender Gleiwitz

        Der Überfall auf den Sender Gleiwitz am 31. August 1939 war eine von der SS fingierte Aktion mit dem Tarnnamen Unternehmen Tannenberg. Er ist der bekannteste einer Reihe von Vorfällen, die als propagandistischer Vorwand für den Polenfeldzug, den Beginn des Zweiten Weltkrieges, dienten.

        Pievieno atmiņas

        06.11.1939 | Sonderaktion Krakau

        Die „Sonderaktion Krakau“ war eine Aktion der deutschen Nationalsozialisten im besetzten Polen. Am 6. November 1939 wurden in Krakau 183 Professoren und Mitarbeiter der Krakauer Hochschulen verhaftet und in die Konzentrationslager Sachsenhausen und Dachau verschleppt.

        Pievieno atmiņas

        12.01.1940 | Akcja T4: żandarmeria niemiecka rozstrzelała 440 pacjentów szpitala psychiatrycznego w Chełmie

        Aktion T4, E-Aktion (niem.) – nazwa programu realizowanego w III Rzeszy w latach 1939–1944 polegającego na fizycznej „eliminacji życia niewartego życia” (niem. „Vernichtung von lebensunwertem Leben”). W ramach akcji mordowano chorych na schizofrenię, niektóre postacie padaczki, otępienie, pląsawicę Huntingtona, stany po zapaleniu mózgowia, osoby niepoczytalne, chorych przebywających w zakładach opiekuńczych ponad 5 lat, oraz ludzi z niektórymi wrodzonymi zaburzeniami rozwojowymi. Szacuje się, że w okresie szczytowym tego programu, tj. w latach 1940–1941, zabito w jego ramach 70 273 chorych i niepełnosprawnych, w tym także pensjonariuszy szpitali psychiatrycznych na terenach okupowanych.

        Pievieno atmiņas

        04.04.1940 | Akcija T4. Vācu nacsociālisti nogalina 499 psihiatriskās slimnīcas pacientus Polijā

        Pievieno atmiņas

        20.05.1940 | Do obozu Auschwitz przywieziono pierwszych więźniów (30 niemieckich kryminalistów)

        Pomysł utworzenia obozu w Oświęcimiu powstał we Wrocławiu w ówczesnym Urzędzie Wyższego Dowódcy SS i Policji Nadokręgu „Südost” (niem. der Höhere SS und Polizeiführer Südost). Na czele tego urzędu stał wtedy SS-Gruppenführer Erich von dem Bach-Zelewski. Pod koniec 1939 SS-Oberführer Arpad Wigand, pełniący tam funkcję inspektora policji bezpieczeństwa i służby bezpieczeństwa (Inspekteur der Sicherheitspolizei und des Sicherheitsdienstes) wystąpił z propozycją wobec przepełnionych więzień na Górnym Śląsku oraz w Zagłębiu Dąbrowskim, aby utworzyć nowy obóz, przy czym wskazał Oświęcim jako miejsce, które nadaje się do adaptacji na terenach istniejącego tam od jesieni 1939 jenieckiego obozu przejściowego Wehrmachtu, w miejscu przedwojennych koszar Wojska Polskiego, w widłach rzek Wisły i Soły. Całość argumentował dogodnym usytuowaniem wraz z połączeniami kolejowymi do Górnego Śląska, Generalnego Gubernatorstwa, jak również Austrii i innych państw.

        Pievieno atmiņas

        16.11.1940 | Niemcy zamknęli getto w Warszawie

        Getto warszawskie – getto dla ludności żydowskiej utworzone przez władze niemieckie w Warszawie 2 października 1940, zamknięte 16 listopada 1940 i zlikwidowane w maju 1943. Było największym gettem w Generalnym Gubernatorstwie i całej okupowanej Europie. W kwietniu 1941 w obrębie murów „dzielnicy żydowskiej” znajdowało się ok. 450 tys. osób.

        Pievieno atmiņas

        15.10.1941 | W Generalnym Gubernatorstwie wprowadzono karę śmierci dla Żydów opuszczających teren getta i dla Polaków udzielających Żydom schronienia

        Pievieno atmiņas

        15.11.1941 | Himlers izdod rīkojumu visus homoseksuāļus pārvietot uz koncentrācijas nometnēm

        Pievieno atmiņas

        08.12.1941 | Created Chełmno extermination camp

        Chełmno extermination camp (German: Vernichtungslager Kulmhof) built during World War II, was a Nazi German extermination camp situated 50 kilometres (31 mi) north of the metropolitan city of Łódź, near the Polish village of Chełmno nad Nerem (Kulmhof an der Nehr in German). Following the invasion of Poland in 1939 Germany annexed the area into the new territory of Reichsgau Wartheland aiming at its complete "Germanization"; the camp was set up specifically to carry out ethnic cleansing through mass killings. It operated from December 8, 1941 parallel to Operation Reinhard during the most deadly phase of the Holocaust, and again from June 23, 1944 to January 18, 1945 during the Soviet counter-offensive. Polish Jews of the Łódź Ghetto and the local inhabitants of Reichsgau Wartheland (Warthegau) were exterminated there. In 1943 modifications were made to the camp's killing methods because the reception building was already dismantled.

        Pievieno atmiņas

        10.02.1943 | Vācijā izdota pavēle par Latviešu leģiona izveidošanu

        Pievieno atmiņas

        19.04.1943 | Aufstand im Warschauer Ghetto

        Der Aufstand im Warschauer Ghetto war ein Aufstand der im Warschauer Ghetto gefangenen Juden gegen ihre Deportation in Vernichtungslager während der deutschen Besetzung Polens. Die völlig unzureichend bewaffneten Aufständischen erhoben sich am 19. April 1943 und lieferten der nationalsozialistischen Besatzungsmacht mehrere Wochen lang erbitterte Gefechte. Getragen wurde der Aufstand von der Jüdischen Kampforganisation (ŻOB) unter der Leitung von Mordechaj Anielewicz, dem Jüdischen Militärverband (ŻZW) und anderen Organisationen. Am 16. Mai 1943 meldete der Befehlshaber auf deutscher Seite, Jürgen Stroop, die Niederschlagung des Aufstands; am gleichen Tag ließ Stroop die Große Synagoge sprengen.

        Pievieno atmiņas

        28.04.1943 | Organizing the 14th Waffen Grenadier Division of the SS (1st Ukrainian)

        The 14th Waffen Grenadier Division of the SS (1st Ukrainian) (German: 14. Waffen Grenadier Division der SS (galizische Nr.1), prior to 1944 titled the 14th SS-Volunteer Division "Galician" (German: 14. SS-Freiwilligen Division "Galizien") was a World War II German military formation initially made up of volunteers from the region of Galicia with a Ukrainian ethnic background but later also incorporated Slovaks, Czechs and Dutch volunteers and officers. Formed in 1943, it was largely destroyed in the battle of Brody, reformed, and saw action in Slovakia, Yugoslavia and Austria before being renamed the first division of the Ukrainian National Army and surrendering to the Western Allies by 10 May 1945.

        Pievieno atmiņas

        16.05.1943 | The Warsaw Ghetto Uprising against Nazi rule was ended

        Pievieno atmiņas

        04.08.1944 | 4. dzień powstania warszawskiego

        Dowodzenie siłami niemieckimi zwalczającymi powstanie przejął SS-Obergruppenführer Erich von dem Bach-Zelewski.

        Pievieno atmiņas

        09.10.1944 | Heinrich Himmler wydał rozkaz całkowitego zburzenia Warszawy

        Pievieno atmiņas

        14.11.1944 | Otrais pasaules karš: Vlasova armijas izveide

        Pievieno atmiņas

        03.05.1945 | Britu Karaliskie gaisa spēki nogremdēja agrāko luksusa okeānu laineri "Cap Arcona". Ap 5000 upuru

        Pievieno atmiņas

        09.05.1945 | Lielā Tēvijas kara beigas

        Pievieno atmiņas

        Birkas