Dzimis Baltinavas pagasta "Latušēnos" - jaunākais no pieciem brāļiem. Miris savās mājās un apbedīts Baltinavā - Merkuzīnes kapos. Pirmā izglītība iegūta Baltinavas pagasta pamatskolā. No 1934. līdz 1939. gadam mācījies Malnavas lauksaimniecības vidusskolā, pēc tam Bulduru dārzkopības vidusskolā. Kādu laiku strādājis tēva saimniecībā. Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā iesaukts Latviešu leģionā. 1944. gadā nosūtīts ar 15. divīziju uz Vāciju, kur kritis krievu gūstā. Pēc pratināšanas ievietots cietumā, atbrīvots, tūlīt ietērpts Sarkanās armijas uniformā un iedalīts soda bataljonā, lai izpirktu leģionāra grēkus. Kā parasti, soda bataljons dzīts pa priekšu - ievainojumi gūti no savējiem. No slimnīcas Astrahaņā atgriezās mājās - kādu laika sprīdi vadīja tēva saimniecību, kas bija pārvērsta par spirta brūža palīgsaimniecību. 1946. gadā iestājās Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē studēt žurnālistiku. Jau Malnavas laikā Henriks bija skolas žurnāla "Censonis" redaktors. Pēc 3. kursa no universitātes izslēgts kā neuzticams "kulaka dēls". Ar studiju biedru palīdzību strādājis laikrakstā "Pionieris", bet pēc redaktoru maiņas kā bezpartejiskais atlaists. Pēc šīm neveiksmēm strādājis Rīgas pilsētas dārzu un parku saimniecībā. Kādā sarunā Henriks sacīja, ka izslēgšana no universitātes viņam nākusi par labu, varējis strādāt tādu darbu, kur bijusi iespēja izmantot savas agrāk iegūtās zināšanas. Sākoties atmodas laikam, 80. un 90. gados, Henriks pievērsās pētijumiem par dzimto novadu. Astoņos sējumos sakārtots un iespiests pētījums "Abrenes novads dažādu vēstures dokumentu un rakstu gaismā", vēsturisks pētijums arī par Latgales partizānu pulka pieminekli Balvos. Divas reizes apciemojis brāli Amerikā un tur nodibinājis sakarus ar malnaviešiem, saticies ar Dr. V. Dzeni, studiju biedru, kas tajā laikā sāka organizēt visus skolas biedrus brīvajā pasaulē, lai rakstītu atmiņas par Malnavu. Īstais pētīšanas darbs varēja sākties pēc 1990. gada, kad bija atvērti visi arhīvi un bibliotēkas. Henriks katru dienu kā uz darbu steidzies uz arhīviem - krājās rokrakstā rakstītās ziņas par Malnavu un Abreni. Tā pēc desmit gadiem skaistā sējumā iznāca vēstures un atmiņu grāmata "Mūsu Malnava". Henrikam bija ari mākslinieciska nosliece, viņš gleznoja dabu un dzimtās puses ainavas, kā arī klusībā dzejoja. Henriks Logins dzīvoja Vecrīgā, Lielajā Pils ielā, iepretim Sāpju Dievmātes baznīcai. Henriks cienīja klasisko mūziku. Dzīvodams Vecrīgā, iepazinās ar māksliniekiem un aktieriem - Gunāru Cilinski, Antu Klints, Veltu Līni un citiem domubiedriem. Šeit bija latviešu inteliģences vide. Henriks bija liels patriots un sava novada pētnieks. (Laiks, 26.01.2002)