Herberts Vulfsons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
29.10.1920
Miršanas datums:
30.10.1989
Tēva vārds:
Augusts Ansis
Papildu vārdi:
Roberts
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Veterinārārsts
Tautība:
 latvietis
Kapa vieta:
Herberta Vulfsona kapavieta
Kapsēta:
Nīcas pagasts, Pērļu kapi

Herberts Roberts Vulfsons dzimis pārdevēja Augusta Anša Vulfsona un viņa sievas Marijas Minnas (dzim. Degute) ģimenē kā vienīgais bērns. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīts 28.11.1920  Rīgas Sv. Pāvila ev. lut. baznīcā.[4]

Iesvētīts 06.10.1940 [13] ?.

Ticība: luterticīgs.

Tautība: latvietis.

Pavalstniecība – Latvijas. Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 23.02.1937 [1] / 24.02.1937. [2]            

Mācījies Rīgas pilsētas amatnieku skolā un no 1934. g. septembra līdz 1939. g. – 1. Rīgas Valsts ģimnāzijā. Pilnu ģimnāzijas kursu beidzis 15.06.1939. [3] 1937. g. saņēmis 7. godalgu un balvu – hokeja slidas – par piedalīšanos Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrijas rīkotajā aprakstu konkursā par dzimtās zemes apceļošanu. [5] Vasarā kopā ar draugiem bija devies uz Vidzemi: ar riteni apceļota Dzērbene un Piebalga. Ceļojuma iespaidi arī tika atainoti godalgotajā aprakstā. 

Vēlēdamies turpināt izglītību, 1939. g. iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. [4, 9] Studijas 1939-1940 [8] ļāvušas izvairīties no iesaukšanas padomju dienestā, jo studentus neiesauca. Praksi izgājis Vācijā. Pēc atgriešanās pieņēmis lēmumu, ka nekad kā tiesnesis vai advokāts nekalpos padomju varai, tāpēc 1942. g. rudenī pārgājis studēt uz Rīgas Universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti. [4, 8, 10]

Studiju laikā mobilizēts Latviešu leģionā, kur 1943-1945 dienējis par veterinārfeldšeri. [8] Viņa pienākumos ietilpušas rūpes par zirgiem, kara laikā šauteni rokās nav turējis. Bijis Kēnigsbergā (Karalauči, tagad Kaļiņingrada, Krievija), Tilzītē (Klaipēda, Lietuva) un Itālijā. Te uzbrukuma laikā tā apbērts ar smiltīm, ka tik kājas ārā rēgojušās. Aiz tām tad nu cīņu biedri arī izvilkuši. Tā kā karadienesta laikā bijis Karalaučos un Tilzītē (vietās, kurās Latviešu leģiona vienības nav bijušas dislocētas), domājams, bijis nosūtīts uz kādu Vērmahta vienību.

Pēc vācu karaspēka kapitulācijas 08.05.1945  nokļuvis padomju gūstā Dancigā (Gdaņska, Polija) un padomju filtrācijas nometnēs Karēlijā. 1945-1947 [8] piedalījies Baltās – Baltijas jūras kanāla (Belomorkanal) atjaunošanas darbos. Bijis tik izvārdzis, ka novietots barakā, lai tajā nodzīvotu vēl dažas atlikušās dienas,  taču kāda māsiņa iežēlojusies par kādreiz izskatīgo puisi, sākusi aprūpēt un tā izglābusi. 

1947. g. atgriezies dzimtenē un turpinājis studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārajā fakultātē. Pēc studiju beigšanas 1951. g. [8] piedāvāts palikt aspirantūrā, taču studiju turpināšanai trūcis uzņēmības, tāpēc atteicies.  

Laulājies ar Irēnu Medni 01.07.1950 Liepājas Dzimtsarakstu nodaļā. Ar nākamo dzīvesbiedri iepazinies akadēmijas 1. kursā, Irēna bijusi viņa kursabiedre.

Bērni: dēls - Alvis.

Nodarbošanās: veterinārārsts. Strādājis Priekules rajonā par galveno veterinārārstu, Kuldīgas rajona Turlavas veterinārajā iecirknī, Kuldīgas MTS zonas kolhozā, Nīcas veterinārajā iecirknī, padomju saimniecībā "Nīca" [8] un kolhozā „Boļševiks” par veterinārārstu. Ļoti erudīts speciālists. Ja kādam bijuši profesionāli jautājumi, vienmēr izlīdzējis ar padomu, palīdzējis un perfekti uzstādījis diagnozi. Tomēr vairāk bijis teorētiķis, pats praktisku darbu veicis maz – „iešpricēt” nevarējis –, sirdī vienmēr palikdams pilsētas zēns.

Ļoti vēlējies no jauna redzēt vietas, kas saistītas ar viņa karadienestu Otrajā pasaules karā. Tāpēc, dzīvesbiedrei vadot personīgo automašīnu „Volga”, braukuši aplūkot Kuršu kāpas un nokļuvuši līdz pat Kaļiņingradas apgabalam. Abi kopā ar auto apceļojuši arī Karpatus. Pats pie stūres ne dienu nav sēdējis. Transportlīdzekļa vadītāja tiesības gan bijušas, taču nopirktas, piekukuļojot atbildīgās amatpersonas. 

Bijis ļoti izskatīgs vīrietis, sabiedrībā – īsts džentelmenis, pilns uzmanības, apveltīts ar lielisku humora izjūtu. Valoda, izteikumi un spriedumi liecinājuši par inteliģenci. Ļoti lepojies ar savu uzvārdu. Priecājies, kad ciemos atbraukusi māsīca Ārija ar ģimeni. 

Bijis ļoti izskatīgs vīrietis, sabiedrībā – īsts džentelmenis, pilns uzmanības, apveltīts ar lielisku humora izjūtu. Valoda, izteikumi un spriedumi liecinājuši par inteliģenci. Ļoti lepojies ar savu uzvārdu. Priecājies, kad ciemos atbraukusi māsīca Ārija ar ģimeni.

No dzīvesbiedres atmiņām:

Lauksaimniecības akadēmijā iepazinos ar savu nākamo vīru Herbertu Vulfsonu. No pirmā kursa brūtējāmies. Viņš bija tīrs rīdzinieks, bet galīgi nepraktisks. Smalks kavalieris, mani un Dzenīšu Ausmu, manu draudzeni, izvadāja pa Rīgas teātriem un koncertiem visus četrus studiju gadus. Pašām mums priekš tā maciņš būtu sanācis par plānu.[11]

Ceturto kursu beidot, apprecējāmies. Kādi astoņi pāri no kursa tolaik saprecējās. Mans Herberts bija izgājis karu un pēc tam racis Baltās – Baltijas jūras kanālu. Tā kara būšana mums visu mūžu bija jāizjūt uz savas ādas. Viens gan labums – partijā iestāties mūs neaicināja. Bet ārstēt lopiņus, tā nebija aizliegtā profesija.[6, 11]

Jā, Herberts bija nepraktisks. Bet gudrs. Mums bija astoņu gadu starpība. Kad mūsu dēls Alvis auga, vienmēr bija – jāprasa tētim, ja ko nezina. Ģeogrāfijā. Vēsturē. Herberts pirms kara bija sācis studēt jurisprudenci. Bet armijā bijis par feldšeri, zirgus ārstējis.[11]

Labs tandēms no mums abiem sanāca, kad sākām strādāt. Viņš teorētiķis, man praktiskā puse, kopā sapasējām. Bet iesākām mēs toreizējā Priekules rajonā. Herbertam – Priekules gals, man – Vaiņodes veterinārais iecirknis.[6, 11] Tie bija kolhozu piespiedu organizēšanas gadi ar laucinieku skepticismu un drausmīgo nabadzību, īpaši karā izpostītajā Vaiņodes pusē.[7] 51., 52. bija bada gadi. Zirgi striķos iekārti, govīm nav, ko ēst. Zāles brūvējām paši. Tagad nezina, kādu diegu izvēlēties, lai aizšūtu lopiņu pēc operācijas, bet tad – pat termometrs un fonendoskops bija deficīts.[6, 11]

Herbertam pirmajā laikā bija jāapgūst arī vietējā sarunu valoda. Govs aizrijusies ar kāli. Abi aizbraucam un, kā grāmatā mācīts, izņemam to dārzeni ārā. Vīrs dzird sakām, viņš esot to sprūdi izņēmis, nu ir labi. “Vai tas nebija kālis, ko es izņēmu? viņš izbrīnijies jautā. Krizdoli viņš nezināja un daudzus citus šaipusē tik ierastus vārdus, ka nevienam ir nenāk prātā tos nomainīt ar citiem.[11]

Dzīvojis Rīgā, Ģertrūdes ielā 61-7; [1] Ģertrūdes ielā 61-18; [1, 4] Vaiņodē, Komjaunatnes ielā ?; Kuldīgas rajona „Kumbros”; Nīcas novadā, Nīcas pagastā, Nīcā, „Aļļos” (dienesta dzīvoklis).

Kaislīgs smēķētājs. Mūža nogalē slimojis ar cukura diabētu, taču tas konstatēts tikai nokļūstot Liepājas slimnīcā: šeit veikta operācija, jo kreisās kājas mazajā pirkstiņā bija sākusies gangrēna. Slimība progresējusi, tāpēc kāja amputēta. Pēc slimnīcas divus gadus pavadīja mājās, faktiski neceldamies no gultas, dzīvesbiedres aprūpēts. Domājams, gribasspēka trūkums celties, kustēties un kaut ko darīt, bijis par iemeslu, kādēļ miris.

Miris „Aļļos” divas dienas pēc savas 69 dzimšanas dienas.

Nāves cēlonis: asinsizplūdums smadzenēs.[12]

Apbedīts Nīcas pagastā, Pērļu kapsētā.     

Avoti:

  1. LVVA, 2942. f., 1. apr., 4711. l.
  2. LVVA, 2996. f., 20. apr., 28914. l.
  3. LVVA, 6637. f., 6. apr., 2039. l.
  4. LVVA, 7427. f., 1. apr., 23284. l.
  5. Noslēgusies skolnieku sacensība dzimtenes apceļošanā. Jaunākās Ziņas, Nr. 293 (1937, 24. dec.), 14. lpp.
  6. Pāvulīte, Aina. Irēna. Govs ir aizbēgusi prom / Aina Pāvulīte. No: Biju savā latviešu mētelītī tā pārsalusi… : atmiņu stāsti : vēstis no 20. gadu simteņa. [Rīga] : Autorizdevums : Sava grāmata, 2017. 64. lpp. ISBN 978-9934-552-44-1.
  7. Peičs, Pēteris. Skaidrām acīm dzīvē raugoties / Pēteris Peičs ; tekstā stāsta Irēna Vulfsone. Kurzemes Vārds, Nr. 12 (2003, 15. janv.), 4. lpp. ; ģīm. ISSN 1407-8902.
  8. Preinbergs, Gunārs. Vulfsons Herberts / Gunārs Preinbergs. No: Latvijas veterinārārsti politisko represiju dzirnās (1905-1975). Rīga : LR Zemkopības ministrija : Lauku atbalsta dienests,  2007. 91. lpp. ISBN 978-9984-792-56-9.
  9. Universitatē noslēgušies pārbaudijumi. Jaunākās Ziņas, Nr. 197 (1939, 1. sept.), 5. lpp.
  10. Universitātē uzņemti studenti. Tēvija, Nr. 251 (1942, 29. okt.), 8. lpp.
  11. Vulfsone, Irēna. Katram pašam savs vezums jāuzkrauj / Irēna Vulfsone ; pierakst. Aina Pāvulīte. Kursas Laiks, Nr. 11 (2003, 25. janv.) 5. lpp. : ģīm. ISSN 1407-6004.
  12. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Augusts VulfsonsAugusts VulfsonsTēvs16.01.189130.04.1952
        2Marija VulfsoneMarija VulfsoneMāte26.04.1895
        3Alvis VulfsonsAlvis VulfsonsDēls26.07.195326.07.2007
        4Irēna VulfsoneIrēna VulfsoneSieva03.01.192807.02.2013
        5
        Juris VulfsonsOnkulis31.12.189025.02.1893
        6Jānis DombrovskisJānis DombrovskisOnkulis30.09.188205.02.1930
        7Jēkabs DombrovskisJēkabs DombrovskisOnkulis23.08.188017.12.1949
        8
        Jēkabs DegutsOnkulis00.00.1891
        9Aleksandrs VulfsonsAleksandrs VulfsonsOnkulis09.06.1883
        10Pēteris VulfsonsPēteris VulfsonsOnkulis09.12.189528.04.1934
        11Eduards VulfsonsEduards VulfsonsOnkulis19.05.1893
        12Jēkabs VulfsonsJēkabs VulfsonsOnkulis12.05.188927.01.1950
        13Kārlis VilsonsKārlis VilsonsOnkulis09.03.188506.06.1946
        14Andrejs VulfsonsAndrejs VulfsonsOnkulis05.01.189630.06.1965
        15Juris DombrovskisJuris DombrovskisOnkulis29.08.187819.10.1936
        16
        Jānis VulfsonsOnkulis22.02.187706.09.1889
        17Indriķis VulfsonsIndriķis VulfsonsOnkulis02.05.1893
        18Juris VulfsonsJuris VulfsonsOnkulis04.11.188619.12.1958
        19Roberts DegutsRoberts DegutsOnkulis04.03.1899
        20
        Lilija HajekaTante13.06.189410.07.1920
        21
        Johanna HajekaTante08.02.189317.02.1904
        22Ludovika PuduleLudovika PuduleTante05.03.1898
        23
        Katrīne VulfsoneTante11.03.1878
        24
        Olga HajkovaTante11.05.1896
        25Elizabete DombrovskaElizabete DombrovskaTante03.02.1880
        26
        Kristīne VulfsoneTante04.12.1887
        27Vija TromaVija TromaBrāļa/māsas meita15.07.193729.02.2012
        28Jānis DegutsJānis DegutsVectēvs30.05.186400.00.1918
        29
        Kārlis VulfsonsVectēvs04.12.185326.09.1909
        30Dārta DeguteDārta DeguteVectēvs14.09.185807.06.1934
        31
        Jāzeps HajeksVectēvs20.06.185508.02.1939
        32
        Juris DombrovskisVectēvs05.04.1849
        33
        Andrejs VulfsonsVectēvs28.10.1863
        34
        Jānis VulfsonsVectēvs06.07.1868
        35Marija VulfsoneMarija VulfsoneVecāmāte10.08.185628.07.1927
        36
        Ludovika HajkovaVecāmāte08.09.1870
        37
        Matilde VulfsoneVecāmāte12.07.1863
        38
        Anna VulfsoneVecāmāte10.05.187519.02.1933
        39
        Luīze DombrovskaVecāmāte28.03.1857
        40
        Pēteris MednisVecvectēvs00.00.181614.02.1890
        41
        Ede MedneVecvectēvs00.00.182604.06.1894
        42
        Jēkabs VulfsonsVecvectēvs00.00.182321.02.1895
        43
        Marija VulfsoneVecvecmāte00.00.182623.08.1907
        44Velta HaasVelta HaasBrālēns/māsīca10.11.192106.10.2010
        45Rihards VītumsRihards VītumsBrālēns/māsīca21.05.191013.12.1981
        46Ilga BijaIlga BijaBrālēns/māsīca26.03.191600.00.1996
        47
        Jēkabs VulfsonsBrālēns/māsīca21.05.1916
        48Daina DombrovskaDaina DombrovskaBrālēns/māsīca06.06.192304.04.2006
        49Ērika VītumaĒrika VītumaBrālēns/māsīca05.08.1908
        50Oļģerts DombrovskisOļģerts DombrovskisBrālēns/māsīca02.12.1924
        51Laimdota DombrovskaLaimdota DombrovskaBrālēns/māsīca08.08.191709.02.1996
        Birkas