Hermanis fon Keizerlings
Hermanis fon Keizerlings
- Dzimšanas datums:
- 00.00.1696
- Miršanas datums:
- 30.09.1764
- Mūža garums:
- 68
- Dienas kopš dzimšanas:
- 119918
- Gadi kopš dzimšanas:
- 328
- Dienas kopš miršanas:
- 94807
- Gadi kopš miršanas:
- 259
- Papildu vārdi:
- Karls, Герман Карл фон Кейзерлинг, Hermann-Karl von Keyserlingk
- Kategorijas:
- Akadēmiķis, Muižnieks, Zinātnieks(-ce)
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Blīdenē (Oktē?), baltvācu ģimenē. Vēlāk,- Krievijas diplomāts, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas 2. prezidents (1733).
Miris Varšavā
***
Keizerlingi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Igaunijā, Prūsijāun Krievijā.
Dzimta cēlusies no Vestfālenes, kas ir daļa no mūsdienu Ziemeļreinas-Vestfālenesfederālās zemes Vācijā. Rakstos norādes par kādu Hermann Keselinch atrodamas jau 1300. gadā.
Droši zināms, ka tiešais dzimtas aizsācējs bija Herfordas birģermeistars Alberts Kezerlinks (Keserlink) 1443.—1467. gadā. Viņa dēls Hermanis 1492. gadā iestājās Vācu ordenī un devās uz karot uz Livoniju. Pēc kaujām ar Maskavijas karaspēku Livonijas ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs viņam piešķīra zemes īpašumus ordeņa Kurzemes daļā.
Vēlāk Keizerlingu dzimta sazarojās vairākās daļās, izceļojot uz Prūsiju un Saksiju. Četru atzaru piederīgie 18. gadsimtā ieguva grāfu titulus — Krievijas impērijas diplomāts Hermanis Kārlis fon Keizerlings 1742. gadā, Braunšveigas valstsvīrs Gebhards Johans fon Keizerlings-Rautenburgs 1744. gadā, Polijas—Saksijas valstvīrs Oto Ernsts fon Keizerlings 1777. gadā un Kurzemes valstsvīrsDītrihs fon Keizerlings 1786. gadā.
Līdz mūsdienām saglabājušās divas grāfu Keizerlingu dzimtas, kuru piederīgie dzīvo galvenokārt Vācijā, ASV, Kanādā un Austrālijā.
- Aleksandrs fon Keizerlings (1815—1891), ģeologs
- Arhibalds fon Keizerlings (1882—1951), admirālis, pirmais Latvijas Republikas kara flotes komandieris
- Arnolds Keizerlings (1922—2005), filozofs, reliģiju pētnieks
- Dītrihs fon Keizerlings (1713—1793), Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers
- Eduards fon Keizerlings (1855—1918), rakstnieks
- Eižens fon Keizerlings (1832—1889), zoologs arahnologs
- Hermanis fon Keizerlings (1880—1946), filozofs
- Hermanis Kārlis fon Keizerlings (1697—1764), diplomāts
- Margarete fon Keizerlinga (1879—1958) sieviešu tiesību aizstāve
- Oto fon Keizerlings-Rautenburgs (1802—1885), Reihstāga deputāts
- Teodors fon Keizerlings (1804—1853), Jelgavas brīvmūrnieku ložas vadītājs
- Valters fon Keizerlings (1869—1946), diplomāts
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Beatrise fon Keizerlings | Pēcnācējs | ||
| 2 |  | Arčibalds Pēteris Teofils Keizerlings | Pēcnācējs |
31.01.1714 | Pēteris I atver Kunstkameru. Pirmo muzeju Krievijā
Pēteris I atvēra Kunstkameru, jeb pirmo muzeju Krievijā ar 1714. gada 31. janvāra pavēli par tās izveidošanu. 10 gadus vēlāk tā kļuva par Pēterburgas (Krievijas) Zinātņu akadēmijas pamata bāzi.
Timenote atbalsts
