Hermans Balke

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:

Miršanas datums:
05.03.1239
Dienas kopš miršanas:
286747
Gadi kopš miršanas:
785
Kategorijas:
Militārpersona, karavīrs, Valdnieks, Virsnieks, Ģenerālis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Hermanis Balke (Hermann Balke, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco, miris 1239.) bija pirmais Vācu ordeņa mestrs Livonijā 1237.V-1239.5.III., vienlaicīgi arī Prūsijas mestrs (1230—1239).

Dzīvesstāsts

  • Hermanis Balke droši vien cēlies no Vācijas vidienes, bet tuvāka dzimšanas vieta nav zināma (Fenske, Militzer, 1993).
  • 1219.-1230. gadā viņš bija Vācu ordeņa vācmestrs.
  • 1230. gadā viņš tika izvēlēts par Vācu ordeņa Prūsijas zemes mestru.
  • 1237. gadā pēc Zobenbrāļu sagrāves Saules kaujas laukā viņš tika iecelts par zemes mestru arī Livonijas un Igaunijas zemēs
  • 1238. gadā viņš Stensbijas līgumā vienojās ar Dānijas karali Valdemāru II par Ziemeļigaunijas sadalīšanu
  • 1239. gadā Hermanis Balke Rīgas bīskapa Nikolaja un citu ordeņa brāļu neapmierinātības dēļ bija spiests atstāt Livoniju un doties pie Vācu ordeņa virsmestra, kas viņu atbrīvoja no amatiem.

Dokumenti

Rusova Livonijas hronika par mestru Balki:

"Tad iecēla 1238.gadā par pirmo Vācu ordeņa mestri Livonijā Hermani Balku, no dažiem sauktu, varbūt viņa slaveno darbu dēļ, par "Falku" (vanagu). Pirms iecelšanas viņš 7 gadus bija bijis zemes mestris Prūsijā. Šis mestris pirmais ieveda Livonijā Vācu ordeņa tērpu un iekārtu.

Tā izbeidzās Zobenbrāļu ordenis Livonijā un iesāka savu darbību Vācu ordenis.

Šī mestŗa laikā ar ķeizara Fridriķa II. piekrišanu un pāvesta vidotājību, kuŗš bija nosūtījis uz Livoniju greznu sūtniecību, atdeva, kauču nelabprāt, Dānijas ķēniņa rīcībā Rēveli ar apkārtējām zemēm. Par to Dānijas ķēniņš atdāvināja Vācu ordenim Livonijā visu Jervi uz mūžīgiem laikiem. Viņš sūtīja arī lielu kaŗaspēku ordenim palīgā pret nekristīgiem".

 

***

Mestris Volkvīns kopā ar biskapu Albertu padarīja Livonijā daudz slavenu darbu. Pie Vācu ordeņa Prūsijā viņš panāca savas dzīves beigās to, ka Zobenbrāļu ordenis Livonijā tika savienots ar Vācu ordeni. Viņš krita kaujā un pats nedabūja darboties šinī ordenī. Tad iecēla 1238.gadā par pirmo Vācu ordeņa mestri Livonijā Hermani Balku, no dažiem sauktu, varbūt viņa slaveno darbu dēļ, par Falku[1]. Pirms iecelšanas viņš 7 gadus bija bijis zemes mestris Prūsijā. Šis mestris pirmais ieveda Livonijā Vācu ordeņa tērpu un iekārtu.

Tā izbeidzās Zobenbrāļu ordenis Livonijā un iesāka savu darbību Vācu ordenis.

Šī mestŗa laikā ar ķeizara Fridriķa II. piekrišanu un pāvesta vidotājību, kuŗš bija nosūtījis uz Livoniju greznu sūtniecību, atdeva, kauču nelabprāt, Dānijas ķēniņa rīcībā Rēveli ar apkārtējām zemēm. Par to Dānijas ķēniņš atdāvināja Vācu ordenim Livonijā visu Jervi uz mūžīgiem laikiem. Viņš sūtīja arī lielu kaŗaspēku ordenim palīgā pret nekristīgiem. Ar šo kaŗaspēku mestris Hermanis Balks uzbruka atkal krieviem, kuŗi ordenim, sevišķi Tērbatas biskapam, atņemtās Tērbatas pils dēļ, bieži bija nodarījuši daudz ļauna. Tādēļ mestris ar lielu kaŗaspēku ieradās pie Izborskas un sīvā kaujā nonāvēja daudz krievu un pārējos piespieda bēgt. Pēc tam mestris un biskaps Hermanis ar visu kaŗaspēku nonāca pie Pliskavas un sāka iekaŗot pilsētu. Pliskavas krievi pieprasīja mieru un labprātīgi padevās ordenim, kas arī, ar krievu kņaza Jaropolka piekrišanu, notika. Pils un Pliskavas pilsēta pārgāja mestŗa rokās, kuŗš pilsētā, un pilī ielika ordeņbrāļus un daudzus kristīgos. Visi slavēja Dievu ar pateicību par tik lielu ieguvumu un atgriezās atpakaļ uz Livoniju. Novgorodas kņazs Aleksandrs atņēma Pliskavu 1244.gadā. Kristīgie turējās pretīm ļoti drošsirdīgi, bet beigās tomēr pazaudēja. Tika nokauti 70 ordeņbrāļu un daudz vācu; seši brāļi tapa sagūstīti un līdz nāvei nomocīti. Šis mestris valdīja gandrīz 6 gadus un nomira 1245.gadā.

Avoti: wikipedia.org, castle.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas