Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks. 

Tieks dēvēta arī par Vēstures Tēvu.

Ja mūsdienās zinām jēdzienu - Pasaules brīnumi, tad tie\si viņš ir mēģinājis dot pirmo (zināmo vēsturē) šādu uzskaitījumu - 3 pasaule brīnumi, kuri vēsturniekprāt atradās Sama ( lieratūrā ar\i nosaukums tulkots kā Samosa) salā, kura atrodas Egejas jūrā:

• tuneļveida akvedukts,
• sala osta dambis (nav saglabāts)  
• Hēras dievietes templis.

Hērodots dzimis Halikarnāsā starp 490. un 480.gadu pirms mūsu ēras. Ilgāku laiku dzīvojis Atēnās. Bijis tuvs valdnieka Perikla draugs. Daudz ceļojis - apceļojis visu Vidusjūras austrumu piekrasti. Ap 443.gadu pārcēlies uz Tūrijām Dienviditālijā.

Sarakstījis darbu, kuram vēlāk dots nosacīts nosaukums Historiai (Vēsture), kurā aprakstīti grieķu-persiešu kari (550.-449.g.p.m.ē.). Par galveno Historiai avotu kalpojušas aculiecinieku liecības, kā arī sengrieķu mutvārdu tradīcija, bet attiecībā uz ģeogrāfiskajām ziņām Hērodots izmantojis arī paša ceļojumos pieredzēto. Minēto darbu uzskata par pirmo vēsturisko apcerējumu un tā autoru dēvē par “vēstures tēvu”. Ir izteikts pieņēmums, ka darbs nav pabeigts. Historiai sastāv no deviņām grāmatām. Pirmās četras grāmatas galvenokārt veltītas ģeogrāfijai, un tajās plaši aprakstīta Persija, Ēģipte un citas zemes. Nākamās piecas grāmatas veltītas tieši grieķu-persiešu karu aprakstam. IV grāmatā viņš aprakstījis neurus, kurus latviešu etnogrāfs un sinologs Pēteris Šmits identificējis ar senajiem baltiem.

Hērodots miris ap 425.gadu pirms mūsu ēras.

Hērodota grāmatas fragments par neuriem

(Skītijas zemes aprakstā)

"Neviens lāga nezina, kas atrodas ziemeļos no zemes, par ko tagad stāstu. Neesmu arī nevienu saticis, kas turieni pats būtu redzējis... Visu, ko vien esmu spējis saklausīt par attālākām zemēm, esmu uzrakstījis.

Pirmie iedzīvotāji uz ziemeļrietumiem no Olbijas, kas atrodas pie Dņepras Skitijas piekrastes vidū, ir kalipidieši - Skitijas grieķi. Aiz viņiem dzīvo cita cilts, saukta par alizoņiem. Šie un tāpat kalipidieši, kaut gan citādi dzīvo tāpat kā skiti, sēj un ēd labību, arī sīpolus, ķiplokus, lēcas un ersķus. Aiz alizoņiem dzīvo skitu zemkopju ciltis, kas sēj labību nevis uzturam, bet gan pārdošanai. Uz ziemeļiem no šiem dzīvo neuri. Ziemeļos no neuriem, cik zinām, zeme ir neapdzīvota...

Neuriem ir skitu paražas un ticējumi. Vienu paaudzi priekš Dārija kara gājiena gadījās, ka neuriem bija jāatstāj sava zeme čūsku dēļ. Viņu zemē bija saradies liels daudzums čūsku, un vēl vairāk mācās virsū no ziemeļu neapdzīvotām vietām. Beidzot neuri bija spiesti atstāt savu zemi un dzīvot starp budiniem. Var jau būt, ka neuri ir burvji, jo Skitijā dzīvojošie skiti un grieķi saka, ka reizi gadā ikviens neurs pārvēršoties par vilku. Pēc dažām dienām viņi atgriežoties savā agrākajā izskatā. No savas puses nevaru šim stāstam ticēt, bet viņi tā stāsta un pat apzvēr, ka tā esot patiesība". (E. Dunsdorfa tulkojums).