Hiroo Onoda bija Japānas armijas speciālo spēku virsnieks, kuram kopā ar kaujas vienību ierodoties Japānas tobrīd okupētajās Philipīnās bija dotas divas pavēles: ar sabotāžu aizkavēt amerikāņus un lieki neriskējot, censties izdzīvot, lai savu misiju varētu turpināt iespējami ilgāk. Karam beidzoties, vairums japāņu padevās gūstām taču Hiroo ar 3 biedriem nolēma turpināt sekot pavēlei, jo neticēja, ka karš ir beidzies.

Viņš līdz 1974. gadam palika džungļos Lubangas salā Filipīnās, un lai arī neskaitāmas reizes gan ar no gaisa izmestām skrejlapām, gan pat atstātām radinieku vēstulēm, viņš tika aicināts padoties, Onoda uzskatīja, ka tā ir tikai viltība.

Onoda visus šos gadus sekoja notikumiem pasaulē, bet uzskatīja ziņu par kara beigām par ASV propagandas triku, jo nespēja noticēt, ka Japānas imperatora valdība spētu jebkad kapitulēt. Viņš aktīvi karoja kā partizānis, veicot uzbrukumus gan militārpersonām, gan policistiem, gan regulāri aplaupot zemniekus. Sadursmju rezultātā gāja bojā viņa biedri un arī viņš pats tika ievainots, taču vienmēr viņam izdevās izvairīties no sagūstīšanas pat tad, kad viņa meklēšanā iesaistījās pat veselas filipīniešu vienības. 

Tad viņu sāka meklēt kāds piedzīvojumu meklētājs, - Norio Suzuki. Viņam izdevās atrast Hiroo. Lai gan Norio pat izdevies pārliecināt, ka karš ir beidzies, vecais kareivis atteicās atgriezties dzimtenē, kamēr nav saņemta attiecīga pavēle no viņa komandiera.

Kad Norio Suzuki atgriezās Japānā, un izstāstīja par Norio Onodas atbildi, tika atrasts Onodas bijušais komandieris - majors Jošimi Taniguči (Yoshimi Taniguchi), kurš tajā laikā bija uzņēmējs, -grāmatu tirgotājs. Bijušajam komandierim tika izsniegts formas tērps, un viņš ieradās Filipīnās, kur 1974. gada 9. martā ar 29 gadus ar tiešu, bet novēlotu pavēli atbrīvoja Onodu no dienesta pienākumiem. 

Noskrandušajā armijas formastērpā ģērbtais Onoda salutēja Japānas karogam un, padodoties, nodeva savu samuraja zobenu Filipīnu prezidentam.

Filipīnu valdība garantēja Onodam apžēlošanu, lai gan daudzi Lubangas iedzīvotāji nebija aizmirsuši viņa "kaujas operācijās" nogalinātos 30 saliniekus un vairāk kā 100 - ievainotos.

Pēc "kara beigām" Onoda izveidoja un vadīja vispirms lauku saimniecību Brazīlijā, bet izveidoja vairākas izdzīvošanas iemaņu skolas Japānā, raksta BBC.

"Katrs japāņu karavīrs bija gatavs nāvei, bet, kā izlūkošanas virsniekam, man bija pavēle turpināt partizānu karu un nemirt," 

Onoda atklāja 2010. gada intervijā telekanālam ABC.

"Es kļuvu par virsnieku un es saņēmu pavēli. Ja es to nespētu izpildīt, man būtu kauns," stāstīja sirmgalvis.

Miris 2014. gadā, 91 gada vecumā Tokijā