Dzimtās mājās — Bīriņu Spieķi, ko toreiz rentēja 6 bērnu lielās ģimenes tēvs. Pēc Krimuldas draudzes skolas beigšanas Dzelzītis devās uz Pleskavas lauksaimniecības skolu, kur toreiz mācijās daudzi latviešu dēli.

Ar visu savu sirds dedzību tie nodevās tautiskām idejām. Viens no rosīgākiem darbiniekiem latviešu pulciņos bija arī 19 gadu vecais Hugo Dzelzītis. Bet tad jauniešu darbība kļuva zināma krievu administrācijai, kas 1908. g. skolu likvidēja un visus skolniekus ar vairākiem skolotājiem arestēja.

Pēc tam Dzelzītim 2 gadi bija jāpavada trimdā. Sekoja studijas Rīgas politehniskā institūtā, sākumā lauksaimniecības, pēc tam komercnodaļā, ko sekmīgi beidza 1916. g. Maskavā.

Studiju laikā Dzelzīti visvairāk interesēja kredita jautājumi, bet sevišķu vērību viņš pievērsa zemes un hipotēku kredītiem un šiem jautājumiem veltīja arī savu diplomdarbu.

Tūliņ pēc Latvijas valsts nodibināšanas Dzelzītis atgriezās tēvijā un 1919. g. sākumā brīvprātīgi stājās armijas rindās. Kā virsnieks viņš vispirms latviešu karavīrus apmācīja militārās zināšanās, bet drīz vien to kā speciālistu aicināja atbildīgā darbā armijas saimniecības pārvaldē, kur izpelnijās atzinību ar savu lietpratīgo un enerģisko darbu.

1920. gadā Dzelzīti iecēla par priekšnieku zemes kredita pārvaldē, kurai vajadzēja nokārtot lauku kreditēšanas jautājumus, ko agrāk bija veikušas 8 atsevišķas kredītiestādes.

Bet tad — 1922. g. maijā sākās atbildīgais Zemes bankas izveidošanas un vadīšanas darbs.

Līdz 1940.gadam vada Zemes banku.

No 1941. gada padomju apcietinājumā. Gājis bojā izsūtījumā.

Avots: Brīvā zeme, 03.10.1938

Hugo Dzelzītis Jāņa d. tika deportēts 14.06.1941., lieta Nr. 16145, izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Ģertrūdes iela 3-6. Gājis bojā izsūtījumā.

Hugo Dzelzītis bija Zemes bankas pārvaldnieks un Latviešu zemnieku savienības biedrs. Bija ievēlēts 2., 3. un 4. Saeimā.

Avots: Latvijas Okupācijas Muzeja videoliecība Nr.222.