* 1900. XII 02. Cēsīs.   

                1934. I 13. beigusi Latvijas Universitātes arhitektūras fakultāti.

                Avots:       V. Eichenbauma arhīvs.

---

9. februārī Cēsīs klusu, neliela tuvinieku un draugu pulciņa pavadītu, guldīja kapā vienu no pirmajam (ja ne pašu pirmo) latviešu arhitektēm Ilzi Jēpi. I. Jēpes jaunība iekrita vētrainajos pirmā pasaules kara un revolūcijas gados; 1919. gadā, kad viņa stājās universitātē, vairs gan nebija spēkā aizliegums sievietem studēt tehniskās fakultātēs, tomēr rektors brīdināja, ka sievietes darba lauks esot humanitārās, nevis tehniskas zinātnēs. Ilzi šis brīdinājums neietekmēja, viņa skaidri zinaja, ka velējās studēt, arhitektūru. lestājusies Arhitektūras fakultātē, viņa strādāja ar lielu aizrautību, katrā uzdevumā iedziļinādamās līdz pašiem pamatiem, viņas interesi sevišķi saistīja tautas celtniecība. Viņa piedalās pirmajās Arhitektūras fakultātes un Pieminekļu valdes rīkotajās ekspedīcijās, vācot materiālus par tautas būvniecību. Ilzes interešu loks bija plašs. Dzimusi un augusi grāmatnieku ģimenē, Ilze jau no mazām dienām sadraudzējās ar grāmatu. Šī draudzība viņu pavada visu mūžu. Gan augstskolā, gan patstāvīgi iegūtās zināšanas un pieredzi Ilze ieliek darbā. Pēc viņas projektiem uzcelts ap 50 individuālo dzīvojamo ēku gan Rīgā, gan ārpus tās. Viņas vadībā izstrādāti ap 500 kolhozu centru projektu, piedalās konkursos, iegūdama dažādu pakāpju prēmijas. Vājās veselības dēļ I. Jēpe spiesta darbu pārtraukt jau 1956. gadā un aiziet pensijā. Ilze Jēpe dzīvē bija atturīgs, kluss, gandrīz noslēgts cilvēks. Bet, ja kāds ieguva viņas uzticību, atklajās ļoti gudra, interesanta, garīgi ļoti bagāta personība, kuru nevarēja neiemīlēt. (Literatūra un māksla, 12.02.1972)