Imants Auziņš

Pievieno šai personai bildi!

"..Imants Auziņš ir ne vien 30 dzejoļu krājumu, piecu prozas grāmatu un daudzu bērnu dzejoļu krājumu un atdzejojumu autors, bet arī viens no izcilākajiem padomju un mūslaiku intelektuāļiem, kurš tieši ar savu stāju atšķīrās no vairākuma viņa laikabiedru. Knuts Skujenieks ir raksturojis Imantu Auziņu un Vizmu Belševicu kā stabilus, nenopērkamus cilvēkus. Imants Auziņš visu savu mūžu veltīja literārajam darbam, bija lielisks dzejnieks, domātājs, nesalaužams cilvēks, ja bija nepieciešams paust publisku viedokli..."

Liāna Langa.

«Viņam literatūra aizņēma visu dzīvi. Imants nekad īpaši negāja uz kompromisiem un, starp citu, nekad tā arī nav iestājies kompartijā.»

Knuts Skujenieks

***

Dzejnieks, literatūrkritiķis, prozaiķes, tulkotājas Irinas Cigaļskas vīrs; dzejnieču Irēnas Auziņas un Annas Auziņas tēvs. Auziņa dzeja ir tulkota vairāk nekā 15 valodās, viņš pats ir atdzejojis daudzus ievērojamu krievu, ukraiņu, lietuviešu, čehu un citu tautu dzejnieku darbus.

Imants Auziņš dzimis zemnieku ģimenē Zalves pagasta "Auziņos".

Zēna ceļš uz skolu veda pa liepu aleju, kuru ap 1910. gadu palīdzēja izveidot Imanta tēvabrālis Ernests Auziņš — Lielzalves muižas dārznieka palīgs.

Zalves pamatskolā I. Auziņš mācījās no 1945. līdz 1952. gadam.

Tad sekoja mācības Neretas vidusskolā uzkalnā pie Susējas upes.

No Zalves līdz Neretai 16 kilometru I. Auziņš nedēļas nogalē nereti gāja kājām vai brauca ar velosipēdu, jo autobusu satiksmes vēl nebija.

Neretas vidusskolu I. Auziņš beidza ar izcilību, saņemot zelta medaļu.

Studējis Latvijas Valsts Universitātē studējis latviešu valodu un literatūru.

Strādājis žurnālos un laikrakstos:

  • "Literatūra un Māksla",
  • "Karogs",
  • "Padomju Jaunatne",
  • "Daugava (krievu val.),
  • izdevniecībā "Liesma".

Padomju laikos palīdzējis daudziem dzejniekiem uzsākt literāta karjeru.

1989.—1992. gadā bija Rakstnieku Savienības valdes priekšsēdētājs. Piedalījies 8. Saeimas vēlēšanās no Sociāldemokrātu Savienības saraksta.

Apbalvojumi:

  • LPSR Valsts prēmija (1977)
  • Triju Zvaigžņu ordenis (2001).
  • 1991. gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīme.
  • V. Plūdoņa prēmija (1990)
  • O. Vācieša prēmija (2007)

Miris 2013. gada 21. augustā no smagas slimības.

Pirmā publikācija — dzejolis "Jaunajā gadā ieejot" Neretas laikrakstā "Komunisma ceļš" 1956. gadā. Sākumposma Auziņa dzeja ir sabiedriski aktīva, poētiski dokumentē garīgo gaisotni, tiek izmantoti vēsturiskie motīvi un tautas likteņtēma. Tajā iezīmējas garīgā pretestība, kas raksturīga lielai daļai 60. gadu lirikas (it īpaši tā izpaužas krājumā "Skumjais optimisms"). Vēlāk lirika kļūst filosofiski apcerīga.

Dzeja

  • "Es vaicāju sirdij" (1961)
  • "Zilie griesti" (1963)
  • "Jaunu rītu lauki" (1966)
  • "Skumjais optimisms" (1968)
  • "Skaņa" (1970)
  • "Nezūdošais" (1972)
  • "Nomodā" (1975)
  • "Taurējums" (1976)
  • "Duna" (1977)
  • "Tālā balss" (1981)
  • "Alkas" (1983)
  • "Atskārsme" (1986)
  • "Mazas balādes" (1999)
  • "Jaunas mazas balādes" (2005)
  • "Ars poetica" (2007)

Tēlojumi, apceres

  • "Mums uzticētā planētas daļa" (1966)
  • "Mājas pulcējas baros" (1974)
  • "Cilvēks izdzied savu mūžu : pārdomas par dzeju" (1975)
  • "Paliekošais un mainīgais : dzejas pasaulē" (1988)
  • "Šķautnes: Latviešu dzeja 20.gadsimtā" (2001)
  • "Piecdesmit gadi bez televizora: atmiņu ainas" trīs daļās (2002—2006)

Izlases

  • "Degupļava" (1979)
  • "Šī zeme, tavs skūpsts un krāsns sarkanā mute" (1987)
  • "Ritums" (1999)

Atdzejojumi:

  • M. Riļska «Izlase» (1961),
  • J. Vinokurova «Daudzveidība» (1966, kopā ar R. Remasu),
  • 0. Suleimenova «Labais saullēkta laiks», A. Bloka «Lirika» (kopā ar Ā. Elksni; abi 1968),
  • V. Nezvala «Spārni» (1970, kopā ar A. Baugu),
  • N. Rubcova «Lauku zvaigzne» (1985, kopā ar R. Remasu; A. sast. un iev. aut.),
  • L. Romaņen-ko «Saknes» (1985, kopā ar citiem) u.c.

Mīlestības Laiks - Žoržs Siksna; LR un TV EVMO Alņa Zaķa vad. (1983)

Atdzejojis

  • A. Kušnera dzejoļus abu kopkrāj. «Atmiņa» (1989, arī sakārt., priekšv. aut.).
  • Aleksandrs Senkevičs. «Mirgojošā tumsa» (2004),
  • Rauls Čilačava. «Smilšu pulkstenis» (2007),
  • Aleksandrs Senkevičs. «Priekšvēsts» (2008, 2009),
  • Rauls Čilačava. «Loma» (2010).
  • Oļeksijs Dovgijs. «Zibens pieskārieni» (2012).
  •  

Izlasēs, antoloģijās, kopotu rakstu izdevumos atdzejojis M. Ļermontova, I. Krilova, T. Ševčenko, S. Nēres, M. Cvetajevas, O. Mandelštama, A. Isahakjana kā arī mūsdienu krievu, ukraiņu, lietuviešu dzejnieku darbus. Prozas tulkojumi:

  • T. Ustinova «Karalienes pirmais likums» (2006),
  • «Tuvie ļaudis» (2006),
  • «Nekrietno laiku hronika» (2007).
  •  

Sast. antoloģiju «Krievu padomju dzeja» (1-2, 1976-78), Ukraiņu dzejas antoloģija

  • «Vējš no Ukrainas».

Sastādījums (kopā ar R. Čilačavu), daudzi atdzejojumi (2009). Sast. un sar. priekšvārdu vai pēcvārdu 20 dzejn. kopkrāj. «Mūža acis» (1991), dzejoļu izlasēm -P. Aigara «Katedrāles» (1995), N. Kalniņa «Atbalšu atbalsis» (1996) u.c. Galv. muzikālie sacerējumi:

  • A.Kalniņa kantāte «Tu atnāksi drīz»,
  • J. Līcīša oratorija par strēlniekiem «Jūs pārnākat»,
  • vairāki desmiti dziesmu.

***

Imants Auziņš dzimis 13.11.1937. nodarbojās ar sabiedrisko darbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Imants Auziņš bija saistīts ar šādām organizācijām:

Imants Auziņš nomira 75 gadu vecumā, 2013. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Imants Auziņš varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

Avoti: wikipedia.org, news.lv, lursoft.lv, acadlib.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ojārs VācietisOjārs VācietisDraugs13.11.193328.11.1983
        2
        Olga KundrateSkolotājs00.00.1903
        3Vizma BelševicaVizma BelševicaDomu biedrs31.05.193106.08.2005

        Nav norādīti notikumi

        Birkas