Imants Daudišs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
15.08.1945
Miršanas datums:
14.04.2002
Papildu vārdi:
Имантс Даудиш
Kategorijas:
Inženieris, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e), Sūtnis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Ķīmiķis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Imants Daudišs bija padomju okupācijas laika, vēlāk Latvijas diplomāts un politiķis, LR Augstākās Padomes, 5. un 6. Saeimas deputāts. Latvijas Komunistiskās partijas, vēlāk partijas "Latvijas Ceļš" biedrs.

Bijis Latvijas vēstnieks Krievijā (1997—2001) un Lielbritānijā (2001—2002).

Biogrāfija 

Imants Daudišs ir mācījies Valmieras pamatskolā, Viestura vidusskolā un 1. vidusskolā, kuru pabeidzis 1963. gadā.

Tajā pašā gadā iestājies Ivanovas Ķīmijas tehnoloģijas institūtā, kuru beidzis 1968. gadā ar inženiera-tehnologa diplomu.

Zināšanas papildinājis ASV Kongresa rīkotajos kursos likumdošanas tehnoloģijā (1992), ASV Federālā izmeklēšanas biroja kursos "Krīzes situāciju vadība" (1992), parlamenta darbības pamatjautājumu kursos Otavā (1993).

Profesionālā karjera 

I. Daudišs darba gaitas sācis pēc Ivanovas institūta beigšanas 1968. gadā. Rīgas Ķīmijas kombinātā strādājis par meistaru, vēlāk par kontrolmērinstrumentu laboratorijas vadītāju.

1970-1980 darbojies komjaunatnes un kompartijas iestādēs (1970—1980).

LKP Rīgas komitejas sekretārs

Sākot ar 1980. gadu bijis Valsts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Politiskā karjera 

Darbojies Latvijas PSR Augstākajā Padomē. 

1989. gadā ievēlēts par tās Prezidija sekretāru.

Šajā laikā piedalījies Latvijas Tautas frontes akcijās, kā arī sadarbībā ar LTF vēlēšanu centru — 1990. gada AP vēlēšanu organizēšanā.

Kā LTF kandidāts ievēlēts un darbojies Latvijas Republikas Augstākajā Padomē (1990—1993), AP pirmajā sēdē 3. maijā ievēlēts par AP sekretāru.

Piedalījies savienības "Latvijas Ceļš" veidošanā, kļuvis par tās valdes locekli un ārlietu sekretāru.

No LC vēlēšanu saraksta 1993. gadā ievēlēts par 5. Saeimas deputātu un tās sekretāru. 

1995. gadāievēlēts 6. Saeimā par deputātu un sekretāru. Darbojies Saeimas Ārlietu un Pieprasījumu komisijās.

Diplomātiskā karjera 

1997. gadā Imants Daudišs politiku un Saeimu pametis, lai pievērstos diplomātiskajam darbam. Togad viņš ir ticis iecelts par Latvijas ārkārtas un pilnvaroto vēstnieku Krievijā. Amatā bijis līdz 2001. gadam, kad vēstnieku rotācijas dēļ kļuvis par Latvijas vēstnieku Lielbritānijā.

2002. gada 12. aprīlī saņēmis akreditācijas vēstuli no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vēstnieka amatam Īrijā.

Nāve un bēres 

Imants Daudišs pēkšņi miris 2002. gada 14. aprīlī Rīgā no infarkta.

19. aprīlī Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē norisinājās bēru ceremonija.

Prezidente V. Vīķe-Freiberga raksturoja I. Daudišu kā cilvēku, kas "kalpoja Latvijai pēc savas labākās sirdsapziņas. Viņa pietrūks Latvijas diplomātiskajam dienestam [..], viņa sirds degsmes pietrūks Latvijai."

 Ministru prezidents Andris Bērziņš izteicās:

"Viņš bija valstsvīrs, kuram bija tas gods balsot par neatkarības deklarāciju un vēlāk kā parlamenta sekretāram to pasludināt. Daudišam bija svešas daudzu politiķu alkas pēc ātri gaistošas slavas un ievērības, tā vietā diplomāts vienkārši strādāja, lai īstenotu dzīvē neatkarības deklarācijas principus."

I. Daudiša piemiņai veltīto dievkalpojumu vadīja Rīgas arhibīskaps Jānis Pujats. Ceremoniju apmeklēja arī vairāki Latvijas vēstnieki ārvalstīs, ārvalstu vēstnieki Latvijā, Saeimas deputāti, ministri, Valsts institūciju darbinieki un uzņēmēji. Pēc dievkalpojuma bēru procesija, pa ceļam apstājoties pie Ārlietu ministrijas ēkas, devās uz Otrajiem Meža kapiem.

Privātā dzīve 

Imants Daudišs piedzima 1945. gada 15. augustā Rīgā. Viņa tēvs bija matemātikas un fizikas skolotājs, bet māte — mājsaimniece. Ģimenē bija vēl divas meitas. 

1950. gadā Daudišu ģimene pārcēlusies uz Valmieru, jo tēvs bija tur nosūtīts darbā par pasniedzēju.

I. Daudišs precējies ar ekonomisti Helēnu. Laulībā dzimusi meita Enrika, kas ir kļuvusi par banku un finanšu speciālisti, kā arī dēls, kas ir miris.

Brīvajā laikā Daudišs nodarbojās sportu, spēlēja tenisu.

10 gadus bijis Latvijas Vingrošanas federācijas prezidents.

2000. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Imants Daudišs bija saistīts ar :

Viņš nomira 56 gadu vecumā, 2002. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Imants Daudišs varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Maskava

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

http://www.barikadopedija.lv/raksti/Imants_Daudi%C5%A1s

Avoti: lursoft.lv, delfi.lv, barikadopedija.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Zahars DaudišsVectēvs00.00.187100.00.1947
        2Ilmārs BišersIlmārs BišersDarba biedrs01.11.193012.05.2011
        3Ita KozakevičaIta KozakevičaDarba biedrs03.07.195528.10.1990
        4Andris LīgotnisAndris LīgotnisDarba biedrs24.04.195914.12.1997
        5Gundars ValdmanisGundars ValdmanisDarba biedrs08.10.194001.01.2005
        6Eduards BerklāvsEduards BerklāvsDarba biedrs15.06.191425.11.2004
        7Jānis LovniksJānis LovniksDarba biedrs14.03.195406.01.2009
        8Atis KramiņšAtis KramiņšDarba biedrs30.05.194704.11.1997
        9Pēteris LaķisPēteris LaķisDarba biedrs01.11.195214.11.2003
        10Leonards StašsLeonards StašsDarba biedrs15.01.192927.01.2000
        11Jānis FreimanisJānis FreimanisDarba biedrs06.04.193525.06.2006
        12Oļģerts DunkersOļģerts DunkersDarba biedrs11.02.193210.09.1997
        13Ivars ĶezbersIvars ĶezbersDarba biedrs30.03.194423.04.1997
        14Leons BojārsLeons BojārsDarba biedrs20.02.193904.07.2013
        15Ervids GrinovskisErvids GrinovskisDarba biedrs15.01.192517.03.2004
        16Brigita ZeltkalneBrigita ZeltkalneDarba biedrs29.12.193706.06.2014
        17Oskars GrīgsOskars GrīgsDarba biedrs20.01.194321.04.2017
        18Paulis  KļaviņšPaulis KļaviņšDarba biedrs01.03.192827.01.2016
        19Pauls PutniņšPauls PutniņšDarba biedrs12.11.193701.12.2018
        20Valdis KrisbergsValdis KrisbergsDarba biedrs31.01.194426.09.2018
        21Valentīna  ZeileValentīna ZeileDarba biedrs00.00.193718.08.2018
        22Larisa LaviņaLarisa LaviņaDarba biedrs27.10.195111.08.1998
        23Roberts JurdžsRoberts JurdžsDarba biedrs11.04.196309.12.2002
        24Viktors SkudraViktors SkudraPaziņa10.07.194322.05.2011
        25Raits ČernajsRaits ČernajsPaziņa13.08.194803.03.2018
        26Aigars JirgensAigars JirgensPaziņa02.11.196016.03.2005
        27Guntars ĀbolsGuntars ĀbolsPaziņa24.06.192124.06.2016

        17.02.1987 | Rīgā ierodas Mihails Gorbačovs ar sievu Raisu

        Pievieno atmiņas

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        09.11.1990 | LR APP lēmums par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējā posma izpēti

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju

        1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.

        Pievieno atmiņas

        20.01.1991 | Diena, kurā krita Podnieka komanda

        1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem.

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        05.06.1993 | Latvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        07.07.1993 | Latvijas Republikas 5. prezidents. Guntis Ulmanis ievēlēts par LR Prezidentu

        Pievieno atmiņas

        25.09.1993 | Dibināta partija Latvijas ceļš

        Pievieno atmiņas

        Birkas