Imants Zeltiņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.04.1927
Miršanas datums:
08.12.2014
Mūža garums:
87
Dienas kopš dzimšanas:
35416
Gadi kopš dzimšanas:
96
Dienas kopš miršanas:
3399
Gadi kopš miršanas:
9
Kapsēta:
Mežotnes pagasts, Jumpravas kapi

Bauskā un apkārtnē pazīstmais sabiedriskais darbinieks Imants Zeltiņš dzimis lauksaimnieka ģimenē 1927. gada 12. aprīlī Bauskas apriņķa Codes pagasta "Brīvniekos". Mācījies Bauskas pilsētas Viļa Plūdoņa pamatskolā. Bijis 285. mazpulkā, ko vadījusi skolotāja Zelma Zariņa. Imants saka: "Viņa mūs audzināja Latvijas nacionāli patriotiskā garā, par ko esmu viņai pateicīgs visu savu mūžu."  1944. gadā iestājies atjaunotās Aizsargu organizācijas Codes nodaļā; vadu komandējis kaimiņš Vilis Strazdiņš (miris Anglijā, urna apglabāta Mežotnes pag. Jumpravas kapos). 28. jūlijā iestājies Bauskas brīvprātīgo bataljonā; komandieris maj. Jānis Uļuks (miris Kanādā). Pirmās pozīcijās pie Jumpravmuižas sēkļa - pretim Ziedoņiem (Lielupes kreisajā krastā). Rotai 29. jūlijā izdevies atvairīt sarkanarmijas vienību mēģinājumu upi forsēt. Naktī uz 3. augustu bataljons atgriezies Bauskā un iesaistīts pilsētas aizstāvēšanā. Granātas sprādzienā 14.septembrī Imants zaudējis abas rokas, dienā, kad ienaidnieks pārrāva Bauskas-Lielupes fronti. Jau 28.septembrī atradies lazaretē Vācijā, Smalkaldenas pilsētā. Viņš pats stāsta: 1944. gada 24. decembrī saņēmis ievainošanas nozīmi zeltā, bet 1945.gada 25. martā Dzelzs krustu. 1946. gada jūnijā kopā vēl ar trīs latviešu karavīriem nolēmuši doties pretim nezināmajam, tomēr uz Latviju. Zīmīgi - tieši 28. septembrī nonācis tēva mājās "Brīvniekos". Cekā piedzīvoto netīkot atcerēties. Astoņdesmitajos gados dzīvojis Rīgā, Mežciemā. Saziņā ar arhibīskapu K. Gailīti un prāvestu prof. R. Feldmani piedalījies ev. lut. Biķeru draudzes atjaunošanā un pirmajā dievkalpojumā 1989. gadaPūpolsvētdienā. 1990. gada sākumā, viņš "atradis sevī drosmi pie Biķeru baznīcas uzstādīt "Piemiņas akmeni Dreiliņu pagastā represētajiem". Atcerējies Bauskas brīvprātīgo bataljona kritušos, kas apglabāti Codes pagasta Butku kapos. Tur cīnītāju atdusas vietā 1988. gada sākumā uzstādīts Rīgā izveidots trīs metrus augsts krusts. Ar Bauskas patriotu palīdzību kādus mēnešus vēlāk šai vietā uzstādīts piemineklis, ko okupācijas varas kalpi saspridzināja 1990. gada 4./5.decembrī. 2002. gada 13. oktobrī Butku kapos atklāts analogs piemineklis, piedaloties Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdim Nikolajam Romanovskim un admirālim Gaidim Andrejam Zeibotam. Pēc tam pagaidu Piemineklis līdzcīnītājiem uzstādīts Bauskas Plosta kapsētā un Piemiņas akmens Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parkā, kur 1944. gada jūlija beigās atradās  Bauskas brīvprātīgo bataljons; pieminekli iesvētījis māc. Kārlis Zuika.
Imants Zeltiņš 1992. gadā no Rīgas pārnācis uz dzīvi Mežotnē. 1993. gadā kopā ar 48 bijušiem leģionāriem nodibinājuši LNKB Bauskas nodaļu, 2001.gadā ar domubiedriem - Daugavas Vanagu pulkveža Viļa Januma Bauskas nodaļu. Imants Zeltiņš bija abu nodaļu valdes priekšsēdis. Pēdējā Latvijas kara ministra, I šķiras LKOK ģenerāļa Krišjāņa Berķa dzimšanas vietā Īslīces pag. "Bērzos" 1998. gada 26. aprīlī uzstādīts Piemiņas akmens (svars ap 9 t); atklāšanā piedalījies ģenerāļa brāļa dēls un LNKB priekšsēdis N.Romanovskis. Sekojošos gados ieviesta tradīcija 26.aprīlī un 11. novembrī tajā vietā pulcēties ģenerāļa un citu latvju patriotu atceres un piemiņas brīdī, kurā ar katru gadu piedalās vairāk cilvēku, galvenais, skolu jaunatne.
2003. gada 17. jūnijā Imants Zeltiņš piestiprinājis plāksni Plūdoņa ielā, vietā, kur patriotus vajājusi Bauskas čeka, kur 1946.gadā, no Vācijas atgriezies, desmit diennaktis Imants apstrādāts. Plāksnes teksts: "Šajā ēkā padomju okupācijas laikā atradās represīvās iestādes NKVD - "čekas" - Bauskas apriņķa nodaļa, kur cilvēkam atņēma Dzimteni, māju, ģimeni, brīvību un dzīvību." Plāksni atklājis vēsturnieks Raitis Ābelnieks.

Avots: "Laiks", 07.04.2007

Avoti: DD

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas