Skolas gaitas, darba vietas un nodarbošanās

1947. gadā skolas gaitas uzsāka Mežotnes pamatskolā.

1948. gadā pārcēlās uz Garozu netālu no Jelgavas un 1 gadu nomācījās Garozas pamatskolā.

1949. gadā ģimene pārcēlās uz Jelgavu, kur Ināra līdz 1954. gadam mācījās Jelgavas pamatskolā, bet 1958. gadā (1954. – 1958.) absolvēja Jelgavas 2. vidusskolu.

Tajā pašā gadā viņa iestājās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kuru absolvēja pēc pieciem gadiem (1963.) Paralēli mācībām augstskolas pēdējā gadā Ināra sāka strādāt zinātnisko darbu fakultātē, būdama vecākā laborante, vēlāk pasniedzēja. Zinātniskā darbība viņu aizveda līdz Ļeņingradai, kur viņa 3 gadus mācījās aspirantūrā. To beidzot, tika iegūts bioloģijas zinātņu doktores grāds. Šajā laikā tika arī nodibināta ģimene.

Ināra ar Elmāru iepazinās Rīga, kultūras namā „Draudzība” kādā  ballē 1964. gada  janvāra beigās. Tā paša gada 25. jūlijā tika svinētas kāzas. Jaunā ģimene kādu laiku dzīvoja Jelgavā, bet 1968. gadā pārcēlās uz Olaini, kur abiem bija dzīvesvieta un arī darbs jaunajās rūpnīcās. Inārai - Praktiskās bioķīmijas Vissavienības zinātniski pētnieciskajā institūtā (BIOLAR), Elmāram – Olaines Plastmasu pārstrādāšanas rūpnīcā. Ģimenē piedzima 3 bērni.

Līdz pat Padomju Savienības sabrukumam Ināra strādāja zinātniskā laboratorijā Olainē.

76 zinātnisko publikāciju autore.

25 autorapliecības - 12 no tām ieviestas ražošanā ar reāli iegūtu ekonomisko efektu- 8 miljoni rubļu.

No 1977. gada 1986. gadam Ināras kundzes vārds minēts 8 autorapliecībās,
kas saistītas ar lecitīna izmantošanu.

Ieguvusi divas medaļas „PSRS IZGUDROTĀJS”” un GODA ZĪMI, kas apliecina
 LPSRS Valsts Prēmijas piešķiršanu.

Kad institūts tika likvidēts, līdz pensijas gadiem strādāja fabrikas „Laima ” laboratorijā. Aizejot pensijā, kopā ar vīru tika izveidots personīgais bizness – viesnīca Olainē.

Pēdējos 4 savas dzīves mēnešus slimības dēļ viņa pavadīja pie meitas Sandras, kuras mājās arī aizgāja mūžībā.

Aizraušanās brīvajā laikā

Jaunībā Mammītei ļoti patika dziedāt, vēlākos gados viņas vaļasprieks un piepildījums bija dārzs. Visu mūžu viņa ir lasījusi grāmatas, kāda no tām allaž stāvēja pie viņas gultas.

Mammītes mīļākās dziesmas:

Mammīte bija ļoti skaista un gudra sieviete, bezgala labestīga un enerģiska, dzīvespriecīga, aizrautīga un radoša. Viņa mācīja iet tālāk, mācīties vairāk, būt starp labākajiem, neapstāties pie sasniegtā, būt kopā ar tādiem cilvēkiem, kuri tevi ceļ. Tajā pašā laikā viņa arī bija ļoti sievišķīga un stipra. Viņai patika pucēties, vienmēr viņa gribēja labi izskatīties un to arī mācīja savām meitām.

Labākais laiks viņas mūžā, pēc viņas stāstītā, bija laiks Ļeņingradā, kur viņa satika izcilas personības zinātnes jomā, kas lika arī viņai sapņot, lidot un piepildīt savus sapņus, saprast to, ka viņa spēj ļoti daudz. Tas bija garīgas augšanas laiks. Tāpēc jau arī viņa savā mūžā spēja izdarīt tik daudz.

Ināra Gozīte ir bijusi lieliska sieva, mamma un vecāmamma, kas saviem bērniem un mazbērniem ir devusi mīlestību,  cik spēdama. Turklāt ar savu inteliģenci, radošumu un spēcīgo garīgo pamatu viņa kļuvusi par personību, kas dzīvos savos pēcnācējos.

Vīņā apbrīnojamā kombinācijā sadzīvoja Sievišķība un Spēks, Vājums, Skaistums, Maigums, Humors, dzīves Gudrība un Ticība.

Viņa mums visiem bija dzīves jēgas atklājēja un nesēja.

Es viņu apbrīnoju un bezgala mīlu par to, ka viņa spēja būt izcila ne tikai darbā, bet bija arī ļoti laba Mamma. Viņa vienmēr atrada laiku katram no bērniem, un ne tikai ikdienišķām sarunām, bet arī īstām un dziļām. Viņa man iemācīja, kā mīlēt savus bērnus. Viņas mīlestība sildīs mūs arī turpmāk, kaut arī viņas starp mums vairs nav. Viņa mūsu sirdīs būs mūžīgi.