Indriķis Alunāns

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.08.1835
Miršanas datums:
27.12.1904
Papildu vārdi:
Heinrihs Remperts Hanss Alunāns
Kategorijas:
Rakstnieks, Tulkotājs, Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Jelgava, Literātu kapi (Jāņa kapi; Alunāna parks)

Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis 1835. gada 18. augustā Jaunkalsnavā, miris 1904. gada 27. decembrī Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Pirmais latviešu profesionālais grāmatizdevējs, izdevniecības, grāmatveikala un lasāmbibliotēkas īpašnieks Jelgavā, izdevis vairāk kā 280 dažādu grāmatu. Viņš bija latviešu dzejnieka Jura Alunāna brālis, "teātra tēva" Ādolfa Alunāna tēvabrālis.

Indriķis Alunāns dzimis 1835. gada 18. augustā kā jaunākais bērns Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (Hedvigas, dzimušas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Indriķis tika audzināts ar pašcieņu un brīviem uzskatiem.

No 1846. gada Indriķis Alunāns kopā ar vecāko brāli Juri mācījās Jelgavas apriņķa skolā, no 1848. gada līdz 1856. gadam Kurzemes guberņas "Cildenajā ģimnāzijā" (Gymanasium illustre / Academia Petrina) Jelgavā.

1859.—1861. gadā viņš studēja studēja Maskavas, Tērbatas un Pēterpils universitātēs filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes.

Pēc tēva nāves Alunāns pārtrauca studijas, nodarbojās ar lauksaimniecību Rostovā pie Donas un krievu laikrakstos publicēja rakstus par latviešiem.

No 1864. gada viņš bija "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieks, līdztekus strādāja par mājskolotāju Pēterburgā un Maskavā.

1867. gadā viņš atgriezās Latvijā un strādāja par rakstvedi Bramberģes pagastā (1867—1873).

1873. gadā Alunāns Jelgavā atvēra savu grāmatveikalu, bet 1892. gadā spiestuvi.

Miris 1904. gada 27. decembrī.

Nozīmīgākie Alunāna izdevumi:

  • J. Alunāna “Dziesmiņas” (1867, 1869),
  • Kaudzīšu “Mērnieku laiki” (pirmizdevums l879),
  • Kaudzītes  Matīsa veidotā dzejas antoloģija “Smaidi un asaras” (pirmizdevums 1880), starp  apmēram 50 lugu izdevumiem (daudzi P.Pļavenieka tulkojumā)
  • Ā . Alunāna “Paša audzināts” (1869),
  • “Mucenieks un muceniece” (1872),
  • “Icigs Mozess” (l874; visi pirmpublicējumā),
  • vēlāk vēl daudzas Ā . Alunāna lugas  atkārtotos iespiedumos; 

līdzās daudzajiem triviālprozas tulkojumiem (kas palīdzēja sabalansēt apgāda izdevumus ar ienākumiem ) arī

  • V. Skota,
  • Č. Dikensa,
  • B.  Bjernsona darbi,
  • bērnu un jaunatnes literatūra (arī sērijā  “Bibliotēka” kopš 1886).

Alunāns 19. gs. 90.gados - apgādāja K. Mīlenbaha darbus

  • “Par valodas dabu un sākumu” (1891)
  • “Daži jautājumi par latviešu valodu” (2. d., 1893),

A. Lerha-Puškaiša 

  • “Latviešu tautas  pasaku” 1.-3. d. (1891),
  • “Konversācijas vārdnīcas” 27. un 28. burtn. (1897-1898),
  • enciklopēdiskā rakstu krāj. “Sēta, daba, pasaule” 5. un 6. laidienus (1889, l891),
  • “Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājuma” 3.-6. laid. (1893-1901) .

Avoti: wikipedia.org, lnb.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Andrievs AlunānsTēvs00.00.179700.00.1861
        2
        Ede AlunāneMāte00.00.179900.00.1867
        3
        Edvards AlunānsBrālis00.00.1887
        4
        Jūlijs AlunānsBrālis00.00.182400.00.1868
        5
        Pēteris AlunānsBrālis14.03.182107.08.1903
        6Juris AlunānsJuris AlunānsBrālis13.05.183218.04.1864
        7
        Jūlija AlunāneMāsa
        8Minna AlunāneMinna AlunāneMāsa00.00.1908
        9
        Elizabete AlunāneSieva12.12.185524.02.1944
        10Ādolfs AlunānsĀdolfs AlunānsBrāļa/māsas dēls11.10.184805.07.1912
        11
        Teodors AlunānsBrāļa/māsas dēls00.00.185000.00.1897
        12Nikolajs AlunānsNikolajs AlunānsBrāļa/māsas dēls04.12.185919.09.1919
        13Luīze SkujenieceLuīze SkujenieceBrāļa/māsas meita10.11.185722.07.1934
        14Johanna Otīlija Hedviga DravnieksJohanna Otīlija Hedviga DravnieksBrāļa/māsas meita00.00.186213.05.1928
        15
        Otīlija AlunāneSvaine00.00.182700.00.1890
        16
        Ansis AlunānsVectēvs00.00.176500.00.1825
        17
        Indriķis AlunānsVecvectēvs00.00.173500.00.1802
        18
        Viktors NīmanisPaziņa00.00.184500.00.1898
        19Jēkabs ZvaigznīteJēkabs ZvaigznīteDomu biedrs22.02.183321.06.1867

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas