Indulis Ojārs Ranka

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
15.04.1934
Miršanas datums:
13.04.2017
Kategorijas:
Akadēmiķis, Mākslinieks (-e), Tēlnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

INDULIS OJĀRS RANKA
(15.04.1934.-13.04.2017.)

Otrajās Lieldienās mūs sasniedza sēru vēsts - 2017. gada 13. aprīlī mūžībā aizgājis tēlnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Indulis Ojārs Ranka.

Induļa Rankas vietnē atrodamais moto: "When Unstoppable Force Meets Immovable Object (Kad neapturams spēks sastop neizkustināmu objektu)" raksturo gan enerģijas pilno mākslinieku, gan viņa darba pamatu - akmeni, ko cilvēka gribas spēks pārvērtis mākslas darbos - pieminekļos.  

Indulis Ranka dzimis 1934. gada 15. aprīlī Jaungulbenē. 1953. gadā viņš absolvēja J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, bet 1959. gadā - Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Vēlāk papildinājis zināšanas studiju braucienos Polijā, Slovākijā, Čehijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Kanādā, Norvēģijā, Japānā.

Kopš 1952. gada Indulis Ranka piedalījies izstādēs, sākumā - izstādot gleznas un grafiku. No 1962. gada viņš ir Latvijas Mākslinieku Savienības biedrs. Tēlniecībai, galvenokārt skulptūrām granītā, mākslinieks pievērsies 1966. gadā. Savas radošās dzīves laikā viņš radījis gan grafikas, gan glezniecības darbus, bet tēlniecība viņam ir bijusi īpaši tuva. Viņa skulptūras veidotas ar tiešās kalšanas metodi - tās ir  smagnēji, bet dzīvīgi un izteiksmīgi tēli.  

Indulis Ranka bijis vairāku skulptūru brīvdabas ekspozīciju iniciators un autors. 1975. gadā netālu no mākslinieka mājām un darbnīcas Rīgā, pie Mārupītes tika atvērta skulptūru dārza galerija "Ulamula", bet 1985. gadā Turaidas muzejrezervātā tika atklāts skulptūru parks, ko pazīstam kā Tautasdziesmu parku ar tajā ietilpstošajiem Dainu kalnu un Dziesmu dārzu, bet 1987. gadā Stavangerā (Norvēģija) - Andersonu ģimenes skulptūru dārza galerija.

Indulis Ranka ir veidojis vairākus atsevišķus pieminekļus un piemiņas skulptūras: Otrajā pasaules karā kritušajiem (Indrā, Krāslavas nov., 1972), "Sveiciens Moldovai" (Kišiņevas pilsētas tautu draudzības parkā Moldovā, 1974),  "Celties cīņai,  1905" (skvērā pie Dailes teātra, Rīgā, 1974), Otrajā pasaules karā kritušajiem (Siguldā, 1979), skulptūru diptihs "Jaunība" (Kobes pilsētas internacionālajā brīvdabas skulptūru parkā Japānā, 1987), komunistiskā terora upuru piemiņai (Smiltenē, 1990), politiski represētajiem civiliedzīvotājiem un militārpersonām (Gulbenē, 1999), cīnītājiem pret Bermontu 1919. gadā (Rīgā,  2002).

Viņš portretējis nozīmīgus kultūras un zinātnes darbiniekus: valodnieku Kārli Egli (1973), rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu (1975), komponistu Pēteri Vasku (2001), akadēmiķi Jāni Stradiņu (2004) u.c. Viņa kaltam pieder arī memoriālās skulptūras - kapa pieminekļi: E. Liepam (Meža kapi, Rīgā, 1971), J. Pētersonam (Meža kapi, Rīgā, 1974), aktierim Harijam Liepiņam (Raiņa kapi, Rīgā, 2001) u.c.

Indulis Ranka daudz darījis tēlniecības popularizēšanā un attīstībā. Jau 1977. gadā viņš organizēja un ar darbu "Burbuls" piedalījās Pirmajā granīta tēlniecības simpozijā, kas notika  Mālpilī. Tam sekoja Pirmais Rīgas granīta tēlniecības simpozijs ("Es karā aiziedams...", Rīgā, 1985) un jau 1988. gadā - Pirmais starptautiskais granīta tēlniecības simpozijs Rīgā ("Lāčplēsis").  Laikā no 1995. līdz 2001. gadam Rīgā notikusi Norvēģu-latviešu granīta tēlniecības simpoziju sērija "5+1", kurus Indulis Ranka organizēja sadarbībā ar saviem ārzemju kolēģiem: 1995. gadā ar Ulriku Hellumu ("Saulstari"), 1996. gadā - Knutu Stēnu (darbs "Aurora"), 1997. gadā - Tūvi Trōviku ("Saite") un Ulriku Hellumu ("Velēnu vecītis"), 1998. gadā - Haraldu Bodogārdu ("Alveola"), 1999. gadā - Kirsti Grotmolu ("Atmiņa"), 2000. gadā - Tūvi Trōviku("Kurp?"). Simpoziju organizēšanu tēlnieks uzskatīja par ļoti nozīmīgu savas darbības jomu. 

Pirmais apbalvojums Induli Ranku sasniedza tālajā 1974. gadā, kad viņš saņēma Kišiņevas (Moldāvija) izpildkomitejas krūšu nozīmi "Par aktīvu līdzdalību pilsētas attīstībā".  Padomju vara atzina Induļa Rankas devumu, un pats mākslinieks nekad nav noliedzis savus tā laika apbalvojumus. 1980. gadā viņš saņēma Baltijas republiku tēlniecības kvadriennāles diplomu un medaļu, 1984. gadā - LPSR Kultūras ministrijas Goda rakstu, 1986. gadā - Mākslinieku Savienības diplomu ar medaļu par gada izcilāko jaunrades sniegumu, 1986. gadā - PSRS ordeni "Goda zīme", bet 1989. gadā - LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka Goda nosaukumu.

Jau 1992. gadā, tūlīt pēc neatkarības atgūšanas, viņš tika ievēlēts par pārveidotās Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli. 1994. gadā Indulim Rankam tika piešķirts Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordenis (IV šķira), bet 1998. gadā - Norvēģijas Karalistes Svētā Olafa ordenis (IV šķira).

1998. gadā tēlniekam piešķirta izcilā Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balva.

Indulis Ranka bija aktīva personība - krāsas un akmeņi nebija viņa vienīgā rūpe. Tēlnieku interesēja arī sabiedrībā notiekošais un viņš karsti vēlējās, lai dzīve Latvijā kļūtu labāka. Viņš vēlējās, lai tauta neaizmirst savu pagātni, savas vērtības. Tāpēc jau tēlnieks bija radījis Dainu kalnu.

Tādu - atbildīgu, godīgu, savai tautai mūžīgi uzticīgu - mēs atcerēsimies Induli Ojāru Ranku.

Sit tibi terra levis!

Latvijas Zinātņu akadēmija

Avoti: DD, lza.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas