Tas bija lielu pārdzīvojumu mirklis, kad 70 g. v. Irene Apine no Rīgas Jūrmalas Esendonas lidlaukā Melburnā vairs nepazina savu dēlu. kuru pēdējo reizi bija redzējusi priekš 19 gadiem. Toreiz jaunieti iesauca armijā, māte to Daugavmalā Rīgā izvadīja braucienam ar kuģi uz Vāciju un šķiršanās mirklī visi dziedāja Dievs, svētī Latviju. I. Apine ir viena no 2 vecākām latvietēm, kuras pēc ilgāka starplaika no okupētās Latvijas atkal izlaistas brīvībā pie tuviniekiem Austrālijā.

Dēls Linards Apinis tagad ir jau vīrs un 2 meiteņu — 3 g. v. Irēnes un 2 g. v. Birutas — tēvs. Viņam Melburnas tuvumā pieder farma "Avoti," kuras robežās DV Melburnas nodaļa iekārtojusi šautuvi. Atbraucējai Melburnā dzīvo arī māsa — Austrālijas latviešu teātra aktrise Valija Pone.

Visi tuvinieki un viņu draugi ieradās lidlaukā, lai sagaidītu atbraucēju. Viņai bija jāiet cauri muitas kontrolei, kur viņai atņēma no Latvijas līdzi vestās cūku pupas un 6 Vidzemes kartupeļus. Austrālijas muitas noteikumi neatļauj šādu graudu vai sēklu ievešanu, lai varbūtēji Austrālijā neievestu kādu augu slimību. Jau muitas kontroles laikā pie atbrau cējas piekļuva dēls L. Apinis. V. Pone un aktieris J.Birkmanis. Pēc jūsmīgas sasveicināšanās ar V. Poni, pēdējā māsai rādīja uz L. Apini un teica :„Vai viņu pazīsti? Tas ir tavs dēls Linards." Māte paskatījās, pakratīja galvu un teica :„Nē." Tad dēls sāka smieties un ar to pietika, lai māte nu viņu pazītu: "Jā, tie ir gan Linarda smiekli!"
Vakarā atbraucēja kopā ar tuviniekiem mielojās ar dzimtenes gardumiem — liepziedu medu, Latvijā ceptu rudzu maizi un tamlīdzīgām lietām. Bija atvests arī I. Apines pašas gatavots cepums. Atbraucēja žēlojās vienīgi par to, ka Melburnas muitnieki cepumu salauzuši, meklējot, vai tajā nav ieceptas kādas Austrālijā ievešanai neatļautas lietas.
Pirmie latviešu sarīkojumi, kuros Melburnā ieradās I. Apine, bija Sidnejas latviešu teātra viesizrādes 17. un 18. janvārī.

Avots: Laiks, 23.01.1963