Dzimusi Rīgā.  Senči no tēva puses esot zemgalieši, bet māte jau dzimusi rīdziniece, kaut viņas radu raksti saistoties ar Alūksnes pusi, ar Martas Skavaronskas, vēlākās Katrīnas I radu līniju. Lai nu būtu kā būdams, Irmelīna sevi uzskatīja par īstu rīdzinieci, jo tur augusi, tur - skolās gājusi. Pamatskolas laikā sapņojusi kļūt par aktrisi vai dzejnieci, vidusskolas laikā — par juristi, lai aizstāvētu sievietes tiesības, tomēr vēlāk izšķīrusies par mākslas vēsturi, kuru pēc ilgākiem darba gadiem varēja sākt studēt Latvijā tikai pēdējos kara gados. Līdz tam laikam dzīvošanai un studijām līdzekļus pelnījusi dažādos darbos. Beigusi bibliotekāru kursus un 5 gadus strādājusi bibliotēkās, bijusi arī telefoniste, sekretāre, arhivāre un grāmatu pārdevēja. Tad apmeklējusi Tautas universitātē žurnālistu kursus, kurus beidzot kļuvusi par Latvijas Telegrāfa Aģentūras (LETA) foto korespondenti un reportieri. Tur sākās Irmas Liepsalas žurnālistes darbs, kas vēlāk turpinājās dienas avīzē Tēvija.
Viņas pirmie stāsti 1931. gadā parādījās laikrakstā Pēdējais Brīdis ar pseidonimu Alise Sēja. 1937. gadā literārajā žurnāla Daugava publicēja viņas stāstu Klāva nāve, kas pierādīja, ka Irma Liepsala ir nopietna rakstniece, smalku psiholoģisko problēmu risinātāja. 1943. gadā stāsti un noveles sakopoti krājumā Burvestība.
Bēgļu gaitās Vācijā viņa rakstīja avīzēs Latviešu Ziņas un Latvija, 1945. gadā izdevumā Dzintarzeme parādījās viņas romāna fragments Sieviete mēnesī. Gan Vācijā, gan vēlāk ASV Irma Liepsala rakstīja arī lietpratīgas recenzijas par teātra izrādēm.

ASV viņa ieceļoja 1951.gadā, dzīvoja Konektikatā, kur sāka mācīties keramiku un skulptūru, vēlāk — pārceļoties uz Toronto —viņa turpināja izkopt šo māku pie tēlnieka Zigfrīda Jurševska.
1955. gadā Irmas Liepsalas stāsti un noveles izdotas grāmatā Sumpurņu laiks, iegūstot kritiķu un lasītāju pozitīvu atsaucību. Vēlākos gados viņa dažkārt rakstīja laikrakstā Laiks.
Maz pazīstams, taču ne mazāk izteikts bija Irmas Liepsalas talants skulptūrā, arī tajā atbalsojot savas rakstura īpašības - līdzsvarotību, vienkāršību, saskaņu. Skulptūras viņa veidoja mālā, tīrās līnijās. Viņai patika veidot putnus — ne sīkos, parastos, bet tādus lielākus, smagākus, kuri it kā negribētu vai nevarētu palidot.

19. decembrī rakstnieci Irmu Liepsalu no šīs zemes gaitām aizvadīja māc. Fr. Kristbergs, draugi un paziņas, meita un dēls ar ģimenēm un vīrs Maksis Čulītis. (Latvija Amerikā, 13.01.1990)