Isloms Karimovs bija Uzbekistānas valsts darbinieks, pirmais un pašreizējais Uzbekistānas prezidents no 1990. gada 24. marta.

No 1989. līdz 1991. gadam bijis Uzbekistānas Komunistiskās partijas CK 1. sekretārs.

Dzimis Samarkandā, beidzis Taškentas universitāti 2 profesijās- inženieris un ekonomists.

Lai gan vēl 1991. gada sākumā Karimovs referendumā aicināja Uzbekistānai palikt PSRS sastāvā, pēc augusta puča izgāšanās Uzbekistāna bija pirmā Centrālāzijas padomju republika kura pasludināja neatkarību.

Sabrūkot PSRS, Uzbekistāna, kuras vienīgā attīstītā ekonomikas nozare bija kokvilnas ražošana bija ekonomiska defolta priekšā, taču Karimovam izdevās diversificēt ražošanu, kā rezultātā Uzbekijā pastāv gan mašīnbūve, gan pat avioindustrija. Lauksaimniecība, kura 1989.g. veidoja 37% no IKP, 2011.g. veidoja vairs tikai 17%

Lai gan pēc platības Uzbekija ieņem 55. vietu pasaulē, tā ir 2. vietā pasaulē pēc kokvilnas eksporta un 3. vietā- pēc urāna rūdas eksporta kā arī 8. vietā pasaulē pēc zelta un dabasgāzes ieguves apjomiem.

Lai saglabātu savu varu, Karimovs asi vērsies pret jebkuriem protestiem, - gan tādiem, kuri prasa plašākas politiskās brīvības, gan pret islama radikāļiem, par ko savulaik saņēmis starptautisko organizāciju nosodījumu.

I. Karimovam bijušas trīs oficiālas valsts vizītes Latvijā: 1995. 2004. un 2013. gadā