Ita Kozakeviča

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
03.07.1955
Miršanas datums:
28.10.1990
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Ita Marija Kozakeviča
Papildu vārdi:
Kozakēviča, Kazakēviča, Kozakevica
Kategorijas:
Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Saeimas deputāts(-e)
Tautība:
 polis
Kapsēta:
Rīgas Miķeļa kapi

Ita Marija Kozakeviča (1955. gada 3. jūlijs — 1990. gada 28. oktobris) bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste un sabiedriska darbiniece. LR Augstākās Padomes deputāte.

Ita Kozakeviča 1973. gadā absolvēja Rīgas Anrī Barbisa 11. vidusskolu, bet 1981. gadā — Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē. Strādājusi izdevniecībās un redakcijās par tulkotāju, redaktori un žurnālisti.

I. Kozakeviča prata runāt latviešu, krievu, poļu, spāņu, vācu, baltkrievu, ukraiņu un gruzīnu valodās.

Atmodas sākumā Kozakeviča bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viņa bija viena no Latvijas PSR Tautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, vēlāk kļuva par Latvijas nacionālo kulturas biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci.

Latvijas Tautas frontes 2. kongresā 1989. gadā ievēlēta par tās Domes valdes locekli. Nākamajā gadā ievēlēta LR Augstākajā Padomē, kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".

1990. gada 28. oktobrī, apmeklējot Itāliju un Vatikānu Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences ietvaros, Ita Kozakeviča noslīka, peldot Tirēnu jūrā pie Gaetas pilsētas.[3] Viņu apglabāja Rīgas Miķeļa kapos. Pēc viņas nāves Rīgas Poļu vidusskola tika pārsaukta par Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskolu.

Ita Kozakeviča piedzima 1955. gada 3. jūlijā Rīgā. Viņas tēvs pēc tautības bija polis, bet māte — latviete. Pirmoreiz precējusies ar poli Staņislavu Rišardu Lipecu. Otrreiz aprecējusies ar matemātiķi Induli Strazdiņu, kurš pēc dzīvesbiedres nāves viņas vietā ievēlēts par AP deputātu.

wikipedia

google

ITA KOZAKEVIČA   Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

filoloģe, sabiedriska un valsts darbiniece, aktīvi piedalījusies Atmodas notikumos

In memoriam

Dzimusi 1955. g. 3. jūlijā Rīgā. Tēvs - polis, māte -latviete. Gājusi bojā 1990. g. 28. oktobrī Itālijā (Gaetā) Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences laikā. Apglabāta Rīgā, Miķeļa kapos. Beigusi Rīgas A. Barbisa 11. vidusskolu (1973.g.), pēc tam LVU Filoloģijas fakultāti franču filoloģijas specialitātē (1981. g.). Strādājusi izdevniecībās un redakcijās (līdz 1990. gada aprīlim - laikraksta "Daiļrade" redakcijā) par tulkotāju, redaktori un žurnālisti. Atmodas sākumā bijusi Latvijas poļu kultūras draugu biedrības valdē, pēc tam ievēlēta par jaundibinātās Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju. Viena no Latvijas PSRTautu foruma organizētājām 1988. gada decembrī, pēc tam kļuvusi par Latvijas nacionālo kulturas biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieci. LTF II kongresā ievēlēta par LTF Domes valdes locekli (1989. g.). Pēc ievēlēšanas LR AP (1990. g.) kļuvusi par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju, vadījusi amnestijas lietu izskatīšanu, bijusi AP Prezidija locekle. Piedalījusies poļu skolu organizēšanā. 1990. gada jūnijā Cēsis kļuvusi par gada "Sievieti Latviju".

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000. 2000.gada augusts

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ruta MarjašaRuta MarjašaDarba biedrs, Domu biedrs04.02.192729.11.2016
        2Imants DaudišsImants DaudišsDarba biedrs15.08.194514.04.2002
        3Pēteris LaķisPēteris LaķisDarba biedrs01.11.195214.11.2003
        4Roberts JurdžsRoberts JurdžsDarba biedrs11.04.196309.12.2002
        5Vilnis Edvīns BresisVilnis Edvīns BresisDarba biedrs30.01.193825.10.2017
        6Andris LīgotnisAndris LīgotnisDarba biedrs24.04.195914.12.1997
        7Oskars GrīgsOskars GrīgsDarba biedrs20.01.194321.04.2017
        8Brigita ZeltkalneBrigita ZeltkalneDarba biedrs29.12.193706.06.2014
        9Valentīna  ZeileValentīna ZeileDarba biedrs00.00.193718.08.2018
        10Aigars JirgensAigars JirgensDarba biedrs02.11.196016.03.2005
        11Vilens TolpežņikovsVilens TolpežņikovsDarba biedrs12.07.192821.12.2008
        12Ilmārs BišersIlmārs BišersDarba biedrs01.11.193012.05.2011
        13Gundars ValdmanisGundars ValdmanisDarba biedrs08.10.194001.01.2005
        14Viktors SkudraViktors SkudraDarba biedrs10.07.194322.05.2011
        15Atis KramiņšAtis KramiņšDarba biedrs30.05.194704.11.1997
        16Andrejs KrastiņšAndrejs KrastiņšDarba biedrs06.05.195119.05.2008
        17Eduards BerklāvsEduards BerklāvsDarba biedrs15.06.191425.11.2004
        18Pauls PutniņšPauls PutniņšDarba biedrs12.11.193701.12.2018
        19Raits ČernajsRaits ČernajsPaziņa13.08.194803.03.2018

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        10.12.1988 | Latvijas PSR Tautu forums

        Pievieno atmiņas

        06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā

        1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.

        Pievieno atmiņas

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        Birkas