Ivars Vīgners dzimis 16.05.1940. bija ievērojams latviešu komponists, pianists, aranžētājs, skaņu ierakstu producents no slavenās Vīgneru dzimtas, izveidojis un vadījis skaņu ierakstu studiju "Studio 55", Latvijas Rotari kluba himnas autors un biedrs.

Ivars Vīgners (1940-2007) bija ar izcilu, daudzpusīgu talantu apveltīts latviešu kino, teātra un populārās mūzikas komponists, pianists, diriģents, aranžētājs, skaņu režisors, producents un skaņu ierakstu studijas “Studio 55” dibinātājs. Ivars Vīgners bija godpilns turpinājums slavenajai Vīgneru dzimtai, kura dzīves piepildījums  bija nerimstošs darbs un augsta profesionalitāte. Ivars Vīgners savā radošajā darbībā daudz sadarbojies ar dzejnieku Jāni Peteru, Alfrēdu Krūkli un ir autors daudzām spožām estrādes dziesmām kā “Zelta dziesma”, “Ar mīlestības pinekļiem”, “Akas”, “Sarkanā roze” (Ingus Pētersons), “Mātei” (Žoržs Siksna), “Ja es būtu bagāts vīrs”, “Katram savs” (Edgars Liepiņš), “Nāc, sēdies manā mākonī” (Aija Kukule) u.c. Komponista azartiskā muzikalitāte un skatuves izjūta bija par pamatu veiksmīgai sadarbībai ar Latvijas Leļļu, Valmieras un Liepājas teātriem, sacerot mūziku reiz ļoti lielu popularitāti guvušām izrādēm kā “Šveiks” (1974), “Meldermeitiņa (1980), “Preilenīte” (1981), “Trīnes grēki” (1983), “Seši mazi bundzenieki” (1983) u.c. Vairākas bērnu paaudzes ir izaugušas dziedot līdzi sunītim Pifam tik iemīļotajā Latvijas Leļļu teātra izrādē “Un atkal Pifs” (1982).

Ivara Vīgnera talants trāpīgi izjust un atainot emocionālo noskaņu mūzikā tika augstu vērtēts arī kino režisoru vidū, tādēļ viņš ir viens no ražīgākajiem latviešu kino mūzikas komponistiem - radījis mūziku vairāk kā 200 kinofilmām Latvijā un pasaulē: pazīstamākas - sadarbībā ar Aloizu Brenču  - “Liekam būt” (1978), “Rallijs” (1978), “Mirāža” (1983); sadarbībā ar Viju Beinerti – “Tās dullās Paulīnes dēļ” (1979. – dziesmas “Jel dod man bučiņ’”, “Ak, skaistā jaunība”); sadarbībā ar Ivaru Selecki - dokumentālajām filmām “Sieviete, kuru gaida” (1978), “Šķērsiela” (1988), “Jaunie laiki šķērsielā” (1999) sadarbībā ar Arnoldu Burovu animācijas filmai “Si-si-dra” (1977) u.c.

Interese un izpratne par elektroniku mūziķi padarīja par pionieri skaņu inženierijas tehnoloģiju un datormūzikas jomā un iegūtās zināšanas ļoti noderēja vadot skaņu ierakstu studiju ”Studio 55”, kas drīz vien kļuva par  kvalitātes zīmolu skaņu ierakstu producēšanā Latvijā. Līdzās darbam skaņu ierakstu studijā, Ivars Vīgners radījis vairākus tūkstošus smalki izjustus elektroniski instrumentālos skaņdarbus.

Laulībā ar tekstilmākslinieci Edīti Paulu-Vīgneri dzimis dēls Pauls, laulībā ar pianisti  Ināru Vīgneri - dēls Ingmārs un laulībā ar Aiju Vīgneri - meita Adriāna.

Avots: enciklopedija.lv

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Ivars Vīgners bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Skaņu ierakstu studija "Studio 55" (Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""REVIS"")

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

***

Trešdien pēc ilgas cīņas ar slimību slimnīcā miris komponists Ivars Vīgners, kurš vairākus desmitus gadu veltījis darbam skaņu studijā - apvienojot savas pianista dotības un izglītību ar laikmetīgajām tehniskajām zināšanām, portālu “Delfi” informēja Latvijas Komponistu savienības valdes loceklis Uģis Prauliņš.

Ivars Vīgners dzimis 1940.gada 16.maijā Rīgā, diriģenta Leonīda Vīgnera ģimenē. Kopš piecu gadu vecuma Vīgners mācījies klavierspēli pie Valērija Zosta. 1950.–1958.gadā apmeklējis E.Dārziņa mūzikas skolu, sākumā Zosta, vēlāk Nikolaja Fedorovska speciālo klavieru klasi.

Kopš 1958.gada studējis pie šī paša pedagoga Latvijas Valsts konservatorijā, kuru absolvējis 1964.gadā. Vīgners ir strādājis par skaņu režisoru (1966–1970), pianistu un koncertmeistaru Televīzijas un radio simfoniskajā orķestrī (1965–1971). Bija Latvijas Komponistu savienības biedrs (kopš 1977).

Kopš 1971.gada Ivars Vīgners ir radījis muzikālo pavadījumu vairākām teātra izrādēm, tai skaitā 1974.gadā iestudētajai Arvīda Cepurīša un Valda Grēviņa lugai “Šveiks” un 1983.gadā iestudētajai Rūdolfa Blaumaņa lugai “Trīnes grēki”.

Vīgners tāpat darbojies bērnu mūzikas lauciņā, nodarbojies ar kompjūtermūzikas skaņdarbu radīšanu un rakstījis mūziku 37 mākslas filmām, 15 multiplikācijas filmām, 36 dokumentālajām filmām un vairāk kā 100 īsmetrāžas, dokumentālajām un reklāmas īsfilmām.

1993.gadā kopā ar Borisu Rezņiku izveidojis un vadījis skaņu ierakstu studiju "Studio 55", kurā līdz mūža galam darbojies arī kā skaņu ierakstu producents un aranžētājs.

Latvijas Komponistu savienība izsaka līdzjūtību komponista tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

http://news.frut.lv/lv/economics/5615

Publicēts: 29.06.2007 15:23