Jākobs Mihaels Reinholds Lencs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
23.01.1751
Miršanas datums:
04.06.1792
Papildu vārdi:
Jacob Michael Reinhold Lenz
Kategorijas:
Dzejnieks, Dzimis Latvijā, Literāts, Masons, Sabiedrisks darbinieks, Saistīts ar Latviju
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Jakobs Mihaels Reinholds Lencs  bija ievērojams "Vētru un dziņu" laikmeta dzejnieks.

Gētes, Herdera, Vīlanda draugs, Strasbūras literārās biedrības dibinātājs (1775). Rīgas ložas „Zum Schwerdt“ brālis (1780). Maskavas ložu „Sfinksa” (1783) un „Zu den drei Fahnen“ (1783-1784) brālis. Plānojis dibināt literāro biedrību kā Maskavas ložas „Trīs zobeni“ filiāles organizāciju (1784).

  • 1751. gada 23. janvārī dzimis Cesvaines mācītāja un vēlākā Vidzemes superintendanta Kristiāna Dāvida Lenca (1720-1798) ģimenē.
  • Kristiāns Dāvids Lencs citstarp ir vienas no pirmajām sprediķu grāmatām latviešu valodā. Tās ievadā viņš atzīst, ka die Letten auch sind die Menschen (arī latvieši ir cilvēki).
  • 1759-60. gadā pārcēlās uz dzīvi Tērbatā, kur tēvs iegūst mācītāja vietu.
  • 1766. gadā publicēja pirmo dzejoli.
  • 1768.-1770. gadā studēja teoloģiju Tērbatas un Karaļauču universitātēs. Klausījies lekcijas, ko lasījis Imanuels Kants, kura ietekmē viņu aizrāvis Žans Žaks Ruso (Jean-Jacques Rousseau).
  • 1771. gadā viņš pārtrauca studijas Karaļaučos, kā dēļ viņa tēvs pārtrauca attiecības ar dēlu. Iestājās dienestā pie Kurzemes baroniem Kleistiem, kuriem devās līdzi uz Strasbūru. Strasbūrā ievadīts intelektuāļu biedrībā Société de philosophie et de belles lettres, kur par viņa paziņu un ideālu kļuvis jaunais literāts Johans Volfgangs Gēte, viņa paziņu lokā nokļuva arī Johans Gotfrīds Herders un Johans Kaspars Lafaters.
  • 1772. gadā ceļojis kopā ar brāļiem Kleistiem pa Vāciju.
  • 1773. gadā atsācis teoloģijas studijas Strasbūrā.
  • 1774. gadā pārtraucis dienestu pie Kleistiem un sācis pastāvīgu literāta dzīvi.
  • 1776. gadā kopā ar Gēti pārcēlās uz Veimāru, tomēr drīz vien sastrīdējās ar viņu.
  • 1777. gadā pārcēlies no vienas vietas uz otru Vācijā un Šveicē.
  • 1778. gadā pasliktinās Lenca psihiskais stāvoklis.

Jacob Lenz

  • 1779. gadā atgriezies Rīgā pie tēva.
  • 1780. gadā nesekmīgi centies kļūt par Rīgas Domskolas vadītāju un nav atradis darbu arī Pēterburgā.
  • 1781. gadā pārcēlies uz Maskavu, saņēmis lielu atbalstu no brīvmūrnieku aprindām, palīdzējis tulkot brīvmūrnieku tekstus krieviski, bijis ložas amatvīrs.
  • 1792. gada 4. jūnija rītā atrasts miris uz ielas Maskavā.

Darbi:

  • Die Landplagen, eposs, 1769
  • Der Hofmeister, oder Vorteile der Privaterziehung. Eine Komödie drāma, 1774
  • Der neue Menoza, drāma, 1774
  • Anmerkungen übers Theater, 1774
  • Meinungen eines Laien, den Geistlichen zugeeignet, 1775
  • Pandaemonium Germanicum, drāma, 1775, publicēta 1819
  • Die Soldaten. Eine Komödie, drāma, 1776 (vēlāk Albana Berga opera Voceks, vēl vēlāk Bernda Aloiza Cimmermaņa opera)
  • Die Freunde machen den Philosophen, drāma, 1776
  • Zerbin vai Die neuere Philosophie, novele, 1776
  • Der Landprediger, stāsts, 1777
  • Der Waldbruder, nepagbeigts romāns, publicēts 1882.
  • Piezīmes par teātri. Aumeistars jeb Mājaudzināšanas priekšrocības , izdevums publicēts 2013.gadā. No vācu valodas tulkojuši B.Paškevica un V. Bisenieks. Zinātniskie redaktori un komentāru autori G.Grīnuma un J.Zālītis. Ievadraksta autors H.Bose ( Freiburgas Universitāte, Vācija). Māksliniece K.Šulce. Izdevējs Cesvaines mākslinieku biedrība.

***

 

2011. gads Cesvainē iezīmēts ar Jākoba Mihaela Reinholda Lenca (1751–1792) vārdu.

Jakob Lenz  Teil 1 -  Wolfgang Rihm

Pirms 260 gadiem Cesvainē 23. janvārī dzimis un bērnību (1751–1758) pavadījis izcilais vācu dzejnieks, apgaismotājs un dramaturgs, viens no „Vētras un dziņu” kustības teorētiķiem, vācu dzejnieka J. V. Gētes laikabiedrs un draugs.

Lenca tēvs Kristiāns Dāvids Lencs, vēlākais Vidzemes ģenerālsuperintendants, kādā vēstulē raksta: „Viņam ir pieci gadi, bet viņš jau diezgan labi lasa, skubina pats sevi, viņam ir laba izpratne par pestīšanas pamatpatiesībām, viņš ir curieux izjautātājs un ir labi iegaumējis Lutera katehismu. Īsumā – viņš ir no labajiem bērniem un apveltīts ar smalku dvēseli.”

Lenca apdāvinātā smalkā dvēsele radījusi dzejnieku Lencu, kura slava neapšaubāmi no Vidzemes pasaulē ir aizgājusi vistālāk.

Viņa darbi vēl šobrīd atrodami daudzu Eiropas grāmatveikalu plauktos. Bez Lenca darbu analīzes XVIII gadsimta beigu posma jeb tā saucamā „Vētru un dziņu” laikmeta pilnīga aina nav iedomājama. Cesvaines Mākslinieku biedrība, Latvijas Gētes biedrība, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Vidzemes Augstskola, atzīmējot Lenca 260. dzimšanas dienu Cesvainē, vēlas parādīt kultūrvēsturiskā mantojuma unikalitāti un viņa darbu nozīmību ne tikai Vidzemes un Baltijas, bet arī Eiropas kultūras norisēs. Iedvesmojoties no R. Lenca gara brīvības, tapuši daudzi literāri darbi un iestudējumi, filmas, kameroperas.

XX gadsimtā Lenca darbus skatuvei radoši pārstrādājuši Bertolts Brehts un Heiners Millers. Lenca likteni savā daiļradē izmatojuši komponisti Ariberts Reimans, B.Aloizs Cimmermanis u.c. „Sicīliešu vakarēdiena” (1782) sižetu savai operai izmantojis Džuzepe Verdi.

Lenca dramaturģiju augstu vērtējis Frīdrihs Šillers, un, domājams, tā tieši ietekmējusi atsevišķu epizožu izveidi viņa lugās „Mīla un viltus” un „Laupītāji”.

1835. gadā Georgs Bīhners radījis literāro portretējumu „Lencs”– vienu no slavenākajiem tekstiem vācu literatūrā.

Vairāki Vācijas teātri iestudējuši Lenca lugas „Zaldāti”, „Jaunais Menoza”, Tartu Vanemuines teātrī XX gs. 80. gados izrādīts „Aumeistars”.

Lencs bijis arī latviešu dzejnieku Jāņa Poruka un Līgotņu Jēkaba literārās darbības iedvesmotājs un centrālais tēls. Cesvaines Mākslinieku biedrība līdzās dēla – J. M. R. Lenca atcerei vēlas pārdomāt arī tēva Kristiāna Dāvida Lenca darbības nozīmību Vidzemē un Latvijā. Tēvs savas dzīves laikā veidojis pārsteidzošu karjeru, kļūstot par Vidzemes ģenerālsuperintendantu ar sēdekli Rīgā. 

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv
2Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kristiāns Dāvids LencsKristiāns Dāvids LencsTēvs26.12.172014.08.1798
        2
        Johann Christian LenzBrālis28.08.175220.03.1831
        3
        Frīdrihs Dāvids LencsBrālis09.09.174504.12.1809
        4
        Aleksandrs Magnuss Kārlis LencsBrāļa/māsas dēls15.12.177715.12.1819
        5
        Kristiāns Heinrihs Dāvids LencsBrāļa/māsas dēls18.01.177010.08.1817
        6
        Augusts Vilhelms LencsBrāļa/māsas dēls03.11.179917.02.1858
        7Imanuels KantsImanuels KantsSkolotājs22.04.172412.02.1804
        8Bertolts BrehtsBertolts BrehtsStudents10.02.189814.08.1956
        9Фридрих ШиллерФридрих ШиллерStudents10.11.175909.05.1805
        10Džuzepe VerdiDžuzepe VerdiStudents10.10.181327.01.1901
        11Johans HerdersJohans HerdersDomu biedrs25.08.174418.12.1803
        12
        Karls Gotfrīds BērenssDomu biedrs00.00.172500.00.1789
        13
        Johans Kristofs BērenssDomu biedrs07.10.172919.11.1792
        14
        Johans Frīdrihs HartknohsDomu biedrs28.09.174012.04.1789
        15Johans Volfgangs GēteJohans Volfgangs GēteDomu biedrs28.08.174922.03.1832
        16Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsDomu biedrs13.12.194315.06.2007
        17
        Reinholds BērenssDomu biedrs00.00.172500.00.1789

        Nav norādīti notikumi

        Birkas