Pagājušās nedēļas beigās uz Dartfordas ceļa Kentā ar sadragātu galvu atrada 32 gadus veco Jāni Āboliņu. Sākumā likās, ka viņš ir kāda neuzmanīga auto braucēja upuris, bet vēlāk policijai radās aizdomas, ka Āboliņš noslepkavots un izmests ceļa malā no mašīnas. Pagājušās svētdienas laikraksti par slepkavības motīviem min romantiskus iemeslus. 25 gadus vecā Jausma Kadega policijai izteikusi aizdomas, ka Jānis Āboliņš nogalināts un ka viņa varētu būt uzbrucēja nākamais upuris. Līdz pagājušai piektdienai Jausma Kadega ārstējās kādā Ziemeļlondonas nervu slimnīcā. Laikrakstiem viņa paskaidrojusi, ka ar Jāni Āboliņu viņai bijušas paredzētas kāzas, un kāds cits viņai bieži draudējis greizsirdības dēļ. Ceturtdienas pēcpusdienā J. Āboliņš ar otru paziņu apmeklējis Kadegu slimnīcā, kur radusies asāka vārdu pārmaiņa. Pēc tam abi devušies kopā līdz Boundsgrina apakšzemes stacijai, kur ap plkst. 16 šķīrušies. Pēc tam par Jāņa Āboliņa tālākām gaitām nav drošu ziņu. Plkst. 23.30 viņš atrasts uz 20 jūdzes attālā Dartfordas ceļa ar sadragātu galvu un ielaustām ribām. Kaut ceturtdienas vakars bija ļoti lietains, mēteļa daļa zem Āboliņa bijusi pilnīgi sausa. Jausmas Kadegas un Āboliņa uzņēmumi ievietoti daudzos Londonas laikrakstos, kas šo notikumu uztver kā sensāciju. Policijas izmeklēšana, cik domājams, jau drīzumā atklās faktiskos notikuma apstākļus, kuros savs atzinums būs jādod arī psihiatriem. Pagājušā sestdienā Skotlendjarda ierēdņi apmeklēja kāda latvieša dzīves vietu Holovejā, Londonas ziemeļdaļā, un paņēma līdzi pārbaudei dažus apģērba gabalus un jauno "Vauxhall" automašīnu, kas stāvējusi mājas ārpusē. Policijas izmeklēšanas rezultāti līdz šim vēl nav paziņoti. Nonāvētais Jānis Āboliņš dzīvoja Londonas dienvidaustrumu priekšpilsētā Ņuelthamā un strādāja kādā rakstāmmašīnu firmā par mehāniķi.

Avots: Londonas avīze, 15.02.1957

American Weekly, Ņuiorkā, ievietojis rakātu „Forgetful Blonde", kurā apskatīts un vēlreiz attēlots Viļa Ozoliņa gadījums Anglijā, kad viņš tika atzīts par vainīgu Jāņa Āboliņa nogalināšanā un sodīts ar mūža cietumu. Abi viņi sacentušies pēc skaistās blondīnes Gitas Jausmas Kadegas, kas arī bijusi nozieguma dzinējspēks. Raksta sākumā tāpēc autors pieskāries latviešiem kā mīlētājiem vispār un norāda, ka viņi ir dziļi jūtīga tauta, kaut dainās reti minēts vārds mīlestība un tās par romantiskām attieksmēm vairāk runā ironiskā nozīmē.

*****

"Laiks" 27.03.1957

ĀBOLIŅA SLEPKAVĪBAS LIETĀ LONDONĀ JAUNI FAKTORI
Londonā 18. un 19. martā Kentas grāfistē Dartfordas maģistrāta tiesā pratināja lieciniekus Jāņa Āboliņa nogalināšanas lietā, kur par apvainoto apcietināts 37 g. v. Vilis Ozoliņš. Viņš par vainīgu neatzīstas. Tiesas sēdei sākoties Ozoliņu policija atveda tiesas zāle no cietuma. Viņš labi ģērbies, gludi safrizējies, izskatījās spirgts, uz apsūdzēto sola jutās brīvi, ar sarkastisku smaidu sekodams apsūdzības uzturētāja runai. Mazliet Ozoliņš sadrūma, kad patologs Dr. Kamps ziņoja par Āboliņa nāves cēloņiem un kad Skotlendjarda zinātn. ekspertīzes ierēdnis nodeva savu liecību. No tās izriet, ka Viļa Ozoliņa Cresta limuzīnā POY 169, īpaši mašīnas bagāžas nodalījumā, kā arī uz apvainotā drēbēm (bikšu atlokiem) atrastie asins traipi nepieder ne Ozoliņa paša, ne viņa draudzenes Jausmas Kadegas asins grupai, bet gan tai asins grupai, kāda konstatēta nogalinātam Jānim Āboliņam. Pie nogalinātā apaviem un drēbēm atrastas arī dažas tādas auduma šķiedras, no kādām darināts Ozoliņa limuzīna paklājs. Kā prokurors tiesas sēdē norādīja, apvainotais nav atzinies un izmeklēšanai nav arī tieši zināma stunda un vieta, kur un kad noziegums noticis, bet ārstu atzinumi galīgi izslēdz varbūtību, ka Āboliņš varētu būt nejaušs satiksmes nelaimes upuris. Pavisam tiesā pratināja 27 lieciniekus un ekspertus. Turpat divas stundas tiesa pratināja Viļa Ozoliņa draudzeni Jausmu Kadegu. Koķeta un smaidīga, viņa stāstīja par savām attiecībām ar apvainoto. Ar Ozoliņu viņa iepazinusies Londonas latviešu korī, un uzsākusi kopdzīvi, kas turpinājusies turpat divus gadus. Brīžam gribējusi no Ozoliņa šķirties, bet tad atkal salabuši. 1955.g. viņa aizgājusi darbā uz Grēvesendu par slimnīcas darbinieci, ar nolūku, lai izšķirtos ar Ozoliņu. Ozoliņš tomēr braucis pie viņas arī uz turieni. 1956.g. janvārī viņa kādā sarīkojumā Grēvesendā iepazinusies ar rakstāmmašīnu mehāniķi, noslepkavoto Jāni Āboliņu. Āboliņš, starp citu, labojis rakstāmmašīnas arī kādai ārvalstu sūtniecībai Londonā un kādai angļu valsts iestādei. Ar Āboliņu Kadegai nodibinājušās draudzīgas attiecības. 1956.g. rudenī Kadega atkal atgriezusies Londonā. Viņa sakās, ka centusies no Ozoliņa izvairīties, bet mantas glabājušās pie Ozoliņa līdz pat 1957. g. 7. janvārim. Ozoliņš vēlējies viņu apprecēt un 12. janvārī pie kāda Londonas latviešu mācītāja nolicis pat laulības, bet kaut kas gadījies un tās nav notikušas. 7. janvārī Kadega Ozoliņa klātienē uzrakstījusi vēstulīti: „Es esmu lauzusi savu solījumu un zvērestu, jo nekad nebiju to devusi no brīvas gribas. Es vēlos aiziet, lai mūsu ceļi vairs nekad nekrustotos.." Vēstuli nolasīja arī tiesā. Bet tai pašā dienā Kadega tomēr atkal atradusies Ozoliņa dzīvoklī. Tiesā viņa liecināja, ka Ozoliņš viņu ieslēdzis un solījies noindēt ar gāzi. Tad viņš ar varu bāzis tai mutē apdullinātājas tabletes. Uz Kadegas kliedzieniem iesteigusies saimniece un Kadega tad jau bijusi pusnesamaņā. Ozoliņš saimniecei teicis, ka Jausma Kadega pati saindējusies. Saimniece uzstājusies, ka jāizsauc ārsts, pēdīgi Ozoliņš arī aizvedis Kadegu pie ārsta savā auto. Pēc kuņģa iztukšošanas viņa ievietota vācu slimnīcā Londonā ar diagnozi — nervu sabrukums. No vācu slimnīcas pārvesta uz Fierna nervu slimnīcu Londonas ziemeļos, kur ārstējas vēl tagad. Tā ir šīs prāvas viena, varētu teikt — romantiskā puse, bet tā nedod izskaidrojumu visam, kas noticis vēlāk. Ceturtdien, 7. februārī Jānis Āboliņš ieradies pie Kadegas slimnīcā, jo viņa solījusies nedēļas nogalē slimnīcu pavisam atstāt. Tai pašā laikā tur ieradies arī Vilis Ozoliņš. Vai šī tikšanās bijusi plānota agrāk, vai bijusi nejauša, tas pagaidām nav noskaidrots. Plkst 4 pēcpusdienā 7. februārī atstājot slimnīcu, Ozoliņš piedāvājies Jāni Āboliņu aizvest līdz netālai Bounds Green apakšzemes dzelzceļa stacijai. Tai pašā vakarā Āboliņa līķi 20 jūdzes tālāk atrada kāds velosipēdists šosejas malā. Tai pašā naktī plkst. 1 ārsts no līķa apskates konstatēja, ka nāve iestājusies no sitieniem pa galvu apmēram pirms astoņām stundām. Citiem vārdiem — Āboliņš miris drīz pēc slimnīcas atstāšanas... Policija izsekojusi Viļa Ozoliņa gaitas 7. februāra vakarā. No plkst. 5.15 līdz 7.15 pēcpusdienā viņš bijis pie zobārstes, no turienes mašīnā devies mājā, ko atkal atstājis 8.15. Pēc tam nav skaidru pierādījumu, kur Ozoliņš uzturējies. Viņš uzdod, ka bijis Epingas meža krodziņā „Robin Hood". Krodzinieks šo faktu ne apstiprina, ne noliedz. Tā tiesa atrodas mīklainas problēmas priekšā, īpaši pēc tam, kad tiesai otrā dienā nāca rokās vēstule, ko rakstījis kāds Reinis. No vēstules izriet, ka 7.februāra vakarā Ozoliņš savu mašīnu ir iznomājis šim Reinim par 5 mārciņām uz dažām stundām. Reinim gadījusies satiksmes klizma, par ko viņš vēstulē atvainojas Ozoliņam. Tālāk vēstulē starp citu teikts: „Es šo vēstuli tev rakstu no Finsburi stacijas un iemetīšu to tavās durvīs, lai tu vēl šovakar saņemtu. Es pats tuvākās dienās braukšu uz dzimteni, tikai pagaidām par to nevienam nestāsti." Kas ir šis Reinis? Tiesa pēc vēstules saņemšanas izsauca Jausmu Kadegu otrreiz un vaicāja, vai viņa pazīsta tādu personu? Nē. Vai viņa dzirdējusi tādu starp Ozoliņa draugiem? Nē. Vai tādu pazinis nelaiķis Āboliņš? Nē. Ozoliņš paskaidrojis savam aizstāvim, ka viņš šo cilvēku gan pazīstot, tikai nezinot, vai tas vairs atrodas Anglijā. Nopietnais angļu laikraksts „Daily Telegraph" rakstot par Ozoliņa prāvu, liek virs rakstā: "Soviet agent mystery in murder case", šajā sakarā sensacionālu liecību tiesā nodeva Ozoliņa bijusī namsaimniece — latviete, kuru Ozoliņš apmeklējis 12.februārī, dienu pirms apcietināšanas. Ozoliņš atnācis pie viņas atvadīties, jo teicies braukt projām uz Latviju. Viņš iešot uz Padomju vēstniecību. Tajā pašā dienā viņa satikusi Ozoliņu otrreiz un pēdējais stāstījis, ka padomju vēstniecībā ļoti laipni uzņemts. Aizbraukšana nolikta nākošā dienā. Nāk. dienā pl. 9.30 no rīta Ozoliņš piedāvājis, vai nevēloties pirkt trīs pulksteņus. Naktī sekoja Ozoliņa apcietināšana. Tiesas ieceltais apsūdzētā aizstāvis norādīja, ka sakarā ar Reiņa vēstuli lietā radušies svarīgi blakus apstākļi, tamdēļ turpināma izmeklēšana, resp. jānoskaidro Reinis, kur tas atrodas. Aizstāvis ieteic griezties pie izlūkošanas dienesta, lai noskaidrotu Reiņa personību. Prokurors un tiesa tomēr bija ieskatos, ka pierādījumu pret Ozoliņu esot pietiekami, lai lietu nodotu galvenai krimināltiesai Londonā. Liekas, ka prāva būs viena no interesantākām angļu krimināltiesā, jo „Reiņa" vēstules parādīšanās slepkavībai piešķir it kā politisku nokrāsu, kā to atzīmē arī britu laikraksti. Prāva paredzēta krimināltiesas aprīļa sesijā.