Dzimis 1919 g. 12. oktobrī Timosovas pagastā, Maskavas guberņā, Krievijā.
Tēvs Hugo - lauksaimnieks, māte - Anna. 1922. gadā vecāki no bēgļu gaitām atgriezušies Latvijā, tēvs strādājis Zemkopības ministrijā par lopkopības inspektoru. J. Ādamsons pēc ģimnāzijas beigšanas mācījies čella spēli Alfrēda Ozoliņa klasē Latvijas konservatorijā, spēlējis Dailes teātra orķestrī.
1944. gadā J. Ādamsons devies bēgļu gaitās uz Vāciju, nonācis Fišbahā, kur režisors Gustavs Amols aicinājis viņu piedalīties teātra izrādēs. Lomas: Praporščiks, Medums (M. Zīverta "Tīreļpurvs", 1946, "Karātavu komēdija", 1946), Sveiklīts, Stabiņš (E. Vulfa "Svētki Skangalē", 1947, "Sensācija", 1949), Žorks (A. Deglava "Vecais pilskungs", 1948).
1951. gadā J. Ādamsons izceļojis uz ASV, apmeties uz dzīvi Minesotas štatā, Sentpolā, strādājis par baznīcas sētnieku. lesaistījies Minesotas Daugavas Vanagu teātra darbā, vēlreiz tēlojis Medumu M. Zīverta "Karātavu komēdijā" (1952).
Pēc dažiem gadiem (1956) J. Ādamsonu pieņēma darbā Indianapolisas simfoniskajā orķestrī, vienlaikus viņš vadījis režiju un spēlējis Indianapolisas Latviešu dramatiskajā ansamblī. J. Ādamsona iestudējumi un lomas: R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" (1956, tēlojis Rūdi), "Pazudušais dēls" (1964, tēlojis Krustiņu; Roplaiņa lomā viesojies Jānis Šāberts), Ģ. Salnā "Meitene ar raksturu" (1959, tēlojis Veidemani), E. Zālītes "Maldu Mildas sapņojums" (1960, tēlojis Alvi Konradiju), V. Celma "Vecdambja teika", 1968, tēlojis Driģeņu). Īpaši iecienījis A. Eglīša un M. Zīverta lugas. A. Eglīša lugu iestudējumi: "Par purna tiesu", (1957, tēlojis Brempeli), "Kosma konfirmācija" (1962, tēlojis Brici Ķēvieti), "Homo novus" (1975, tēlojis Salutauru). M. Zīverta lugu iestudējumi: "Čūska" (1961, tēlojis Miķeli Muļļu), "RiebekUs" (1962), "Karātavu komēdija" (1963, tēlojis Medumu). 1985. gadā pēc 29 darba gadiem atstājis Indianapolisas simfonisko orķestri un pensionējies.