Dzimis Taurenes pagastā. Mācījes pie tēvoča būvmeistara J.Brauna (1859-1929) un Kēnigsbergas būvskolā. Strādājis pie Transsibīrijas dzelzceļa būves.

Projektējis ap 130 jūgendstila daudzstāvu mūra ēku, kā arī koka ēkas Latvijā. 

Izcilais latviešu arhitekts Jānis Alksnis (1869—1939) bija latviešu būvmeistars, kas projektējis ap 130 Rīgas daudzstāvu mūra namu eklektiskajā un stateniskajā jūgendstilā, kā arī koka celtnes.

Dzīvesgājums

Dzimis 1869. gada 7. decembrī Taurenes pagastā, kā eksterns beidzis skolu, jaunekļa gados strādāja uz būvēm pie sava tēvoča, pazīstamā latviešu būvmeistara J. Brauna (1859—1929), piedalīdamies daudzu Vidzemes baznīcu un biedrību namu būvniecībā, mācījās Kēnigsbergas būvskolā.

No 1894. gada strādāja Sibīrijā kopā ar inženieri J. Krūmiņu pie Transsibīrijas dzelzceļa būves Aizbaikālā.

1901. gadā Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Pēterburgā atkārtoti kārtoja eksāmenu būvtiesību iegūšanai, kas deva „tiesības izpildīt darbus cilvēku un ceļu būvniecības nozarē”, bet nedeva tiesības minētajai personai saukt sevi par inženieri vai arhitektu, tomēr paraksts uz projekta saskaņā ar tā laika likumiem nozīmēja arī obligātu būvvadību jeb autora uzraudzību, t.i. veikt tās pašas funkcijas, kas bija diplomētu arhitektu kompetencē.

Miris 1939. gada 9. janvārī Rīgā.

Projektētās celtnes

Pirmās Jāņa Alkšņa celtās ēkas :

• Melnsila ielā 7 (1902),
• Strēlnieku ielā 13 (1903) un
• Altonovas ielā 6 (1903)

pieskaitāmas tradicionālajam eklektisma stilam. Eklektismam raksturīga jūtīga attieksme pret apkārtējo vidi, cenšanās jebkuru jaunu celtni ierakstīt jau esošās apbūves kontekstā. Ēka Melnsila ielā 7 šai ziņā ir klasisks piemērs: tās arhitektonisko formu valoda nepārprotami izvēlēta tā, lai harmonētu ar ēku Melnsila ielā 9 (1897, arhitekts V. Bokslafs).

Sekoja daži interesanti eksperimenti t.s. eklektiskā jūgendstila manierē, vienmērīgi ritmizētajā, piesātinātajā eklektisma kompozīcijā iepinot dekoratīvas formas un elementus, kas nāca modē līdz ar jūgendstilu, kā, piemēram,

• īres namā Jēkabpils ielā 6 (1903),
• Brīvības ielā 182 (1903),
• Krišjāņa Barona ielā 13/15 (1904),
• Matīsa ielā 58 (1903) u.c.

Ēkas

• Eduarda Smiļģa ielā 10 (1904),
• Lāčplēša ielā 18 (1906)

jau pa gabalu pamanāmas ar savu ekspresīvo un krāšņo ornamentāli dekoratīvo apdari.

1908. gadā viņš Stabu ielā 19 uzcēla īres namu, kurā atradās arī viņa būvbirojs. Ēkas izkoptajā, harmoniski līdzsvarotajā fasādes kompozīcijā akcents ir divi erkeri, virs kuriem paceļas zelmeņi ar plastiskas viļņveida līnijas siluetu. Alkšņa māja tik ļoti iepatikās bagātajam namsaimniekam K. Galviņam ka viņš nekavējoties gribēja uzcelt tieši tādu pašu ēku Lāčplēša ielā 35.

Stateniskajā jūgendstilā celtas ēkas

• Krišjāņa Barona ielā 36 (1911),
• Brīvības ielā 76 (1909)
• Brīvības ielā 129 (1910),
• Kalnciema ielā 1 (1910)
• Kalniciema ielā 2 (1912),
• Lāčplēša ielā 1 (1909),
• Lāčplēša ielā 29 (1911)
• Lāčplēša ielā 52/54 (1912),
• Miera ielā 10 (1911), 17 (1911) un
• Miera ielā 19 (1909),
• Nometņu ielā 5 (1911),
• Skolas ielā 4 (1910),
• Tilta ielā 5 (1911).
• Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājkases nams Krišjāņa Barona ielā 3 (1911)
• Rīgas V Savstarpējās kredītsabiedrības banka Smilšu ielā 1 (1912)
• Rīgas Pārdaugavas savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka Kaļķu ielā 15 (1913)
• Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības ēka Altonavas ielā 6 (1903)