LKOK nr.3/443

Apbalvots par 1919. g. 18. novembra cīņu pie Iecavas upes. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

1920. g. 14. aprīlī paaugstināts par kapteini.

Dzimis 1891. g. 16. aug. Oļu-Apeltienas pag. Beidzis Cēsu pilsētas skolu, pašmācības ceļā sagatavojies abitūrijai un kā eksternis nolicis eksāmenus Maskavā. Pēc tam studējis Maskavas Zemkopības institūtā, bet to nepabeidzis. 

Krievu armijā iestājies 1914. g. aug. un sācis dienestu Rezerves pulkā. 1915. g. aug. beidzis Saratovas praporščiku skolu un piedalījies kaujās pret Vāciju. Frontē pie Naroča ezera kontuzēts, saindējies ar indīgām gāzēm. Par kauju nopelniem apbalvots ar Staņislava III šķiras, Annas IV šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. sept. Cesvainē. 6. Rīgas kājnieku pulka rindās kā rotas komandieris tūlīt devies cīņās pret bermontiešiem, pēc tam piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1920. g. 4. apr. paaugstināts par kapteini. 

1919. g. 18. nov., kad ienaidnieks pie Iecavas pārrāva mūsu fronti un jau virzījās dziļāk aizmugurē, Reipolts, atrazdamies ar savu rotu rezervē un nokļuvis zem spēcīgas ložmetēju un šauteņu uguns, ātri sakārtoja rīcībā esošos spēkus un apturēja pretinieka uzbrukumu. Lai gan zaudējumi bija lieli, mūsējiem izdevās noturēties pozīcijās. Pēc tam, redzēdams, ka bermontieši draud sagūstīt mūsu artilērijas bateriju, veda savus vīrus durkļu triecienā un atsvieda ienaidniekus pāri Iecavas upei, tā ievērojami sekmēdams visa pulka panākumus. 

Pēc paša vēlēšanās atvaļināts 1921. g. 10. apr., atgriezies lielinieku izpostītajās tēva mājās - Oļu pag. Jaunšēnos. Kādu laiku darbojies Cēsu un Madonas aizsargu pulkos kā rotas un bataljona komandieris, vēlāk aizsargs Oļu pag. nodaļā. Bijis Madonas apr. valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja biedrs. Miris 1938. g. 19. jūn., apbedīts Oļu pag. Skāķu kapos.