Jānis Balodis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
20.02.1881
Miršanas datums:
08.08.1965
Apglabāšanas datums:
11.08.1965
Papildu vārdi:
Янис Балодис (Иван Петрович Балодис)
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Politiķis, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Ģenerālis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Armijas virspavēlnieks, ģenerālis.

Dzimis 1881. g. 20. febr. Trikātas pag. vietējās pamatskolas pārziņa Voldemāra Dāvida Baloža un viņa sievas Olgas Matildes ģimenē kā vecākais dēls. Voldemārs Balodis cēlies no senas latviešu skolotāju dzimtas, kas jau kopš 1707. gada vienā un tajā pašā draudzes skolā izpildīja skolotāja un skolas vadītāja pienākumus. Viņš aizrāvās ar Valmieras novada vēstures pētīšanu un ir sarakstījis vairākus apcerējumus par Valmieras novada vēsturi.

  Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1898. g. sept., dienējis 110. Kamas kājn. pulkā Kauņā. Pēc 2 dienesta gadiem komandēts uz Viļņas junkuru skolu, beidzis to 1902. g. aug. un paaugst. par podporučiku. Ieskaitīts 100. Ostrovas kājn. pulkā, kopā ar to piedalījies krievu-japāņu karā, kaujās pie Mukdenas un Juhantunas sādžas 1905. g. febr.

1905. g. beigās pārcelts uz 106. Ufas kājn. pulku Viļņā, kur dienējis līdz 1. pasaules karam.

No 1913. g. rotas komandieris.  1. pasaules kara sākumā nosūtīts uz fronti Austrumprūsijā, 1914. g. aug. iecelts par bataljona komandieri. Piedalījies kaujās 1. un 10. armijas sastāvā. Paaugst. par kapitānu.

Apbalvots ar Krievijas kara ordeņiem.

  • Sv. Staņislava 2. pakāpe (1914)
  • Sv. Vladimira 4. pakāpe (1915)
  • Sv. Annas 2 pakāpe (1915)

1915. g. 20. febr. Augustovas mežos, ievainojuma dēļ atrazdamies lazaretē, sagūstīts.

No vācu gūsta, ko pavadījis Silēzijā, atgriezies Latvijā 1918. g. nov. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 1. dec. Rīgā, iecelts par Neatkarības rotas komandieri. Piedalījies pirmajās kaujās pie Lielauces, Skrundas un Ventas.

1919. g. 6. martā pēc pulkveža Kalpaka nāves uzņēmies viņa bataljona, vēlākās Latviešu atsevišķās brigādes komandēšanu. Izcīnījis uzvarām vainagotas kaujas no Saldus līdz Rīgai.

Par nopelniem šajās cīņās paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un pulkvedi.

1919. g. 6. jūl., kad Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde un abas grupas apvienojās vienā nacionālajā armijā, B. iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri un tādējādi arī par Austrumu frontē esošo latv. karaspēka vienību komandieri. Šajā amatā veicis uzbrukuma operācijas Latgalē.

1919. g. 16. okt. iecelts par Latvijas armijas virspavēlnieku. Viņa vadībā mūsu nelielā armija sagrāva un padzina bermontiešus, pēc tam 1920. g. sākumā pieveica lieliniekus Latgalē.

1920. g. 23. janv. piešķirta ģenerāla pakāpe.

Ar LKO visām 3 šķirām apbalvots  par to, ka, uzņemdamies armijas vadību vienā no viskritiskākajiem brīžiem, panāca spožas uzvaras, pilnīgi satriekdams ienaidnieku armijas kā dienvidos, tā austrumos.

Balodis apbalvots ar daudziem augstiem ārvalstu kara ordeņiem -

  • Francijas Goda leģiona,
  • Anglijas Sv. Mihaila un Jura,
  • Igaunijas,
  • Polijas,
  • Somijas ordeņiem,
  • Francijas Goda leģiona komandiera Zelta zobenu

u. c. 

1921. g. 1. jūl. pēc paša vēlēšanās atvaļināts.

1923. g. ievēlēts par Latvijas aizsargu goda priekšsēdētāju.

1925. g. ievēlēts Saeimā, darbojies Zemnieku savienības frakcijā. Kara lietu komisijas priekšsēdētājs.

No 1925. g. LKO domes loceklis. Darbojies vairākās sabiedriskās un saimnieciskās organizācijās. Dzimtīpašumā piešķirta Līvbērzes pag. Upesmuiža.

1931. g. 7. dec. iecelts par kara ministru.

Kinožurnāls „Latvijas skaņu hronika" Nr.471 (fragments)

Aktīvi piedalījies K. Ulmaņa veiktajā 1934. g. 15. maija apvērsumā.

Saskaņā ar 1936. g. 12. marta likumu nozīmēts par Valsts prezidenta v. i. likumā paredzētos gadījumos. 

Studentu korporācijas Ventonia Goda biedrs.

1940. g. jūl. aizturēts. 31. jūl. kopā ar sievu deportēts uz Sizraņu.

1941. g. dec. izmeklēšana pārtraukta, B. kļuvis par "internēto kara laikā".

1946. g. pārvests uz Ivanovas cietumu.

1952. g. martā nosūtīts uz Vladimiras cietumu.  Latvijā atgriezies 50. gados. Dzīvojis Saulkrastos, kur 1965. g. 8. aug. miris.

Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

***

1881.20.02. Valkas apriņķa Trikātas pag. "Vēžniekos" - 1965.08.08. Saulkrastos, apbed. Meža kapos Rīgā

Militārs darbinieks, politiķis. Ģenerālis, Latvijas Nacionālās armijas virspavēlnieks (1919.16.10.-1920.11.08.), Latvijas Republikas kara ministrs (1931-1940). Ar Satversmes sapulces 1921. 20. 04. lēmumu J.Balodim piešķirts dzimtīpašums Līvbērzes Upesmuižā (Jelgavas apr.). J.Baloža iela Līvbērzē (no 1991).

Avots: jelgavasbiblioteka.lv

Avoti: wikipedia.org, Rīgas dome

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Brīvības piemineklisBrīvības piemineklisnav precizētalv
2WladimirowkaWladimirowkanav precizētade, en, fr, ru, ua

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Voldemārs Dāvids BalodisTēvs02.08.184801.08.1918
        2Anna BalodeAnna BalodeMāte00.00.184300.00.1924
        3Francis BalodisFrancis BalodisBrālis07.08.188208.08.1947
        4Elvīra BalodisElvīra BalodisSieva00.00.190321.07.1979
        5Jūlijs  BalodisJūlijs BalodisOnkulis14.02.185611.08.1940
        6Nikolajs KreišmanisNikolajs KreišmanisBrāļa/māsas dēls26.07.191204.03.1983
        7Jūlijs BlūmsJūlijs BlūmsSievas/vīra tēvs27.06.187319.07.1937
        8
        Dāvis BalodisVectēvs00.00.182200.00.1899
        9
        Jēkabs BalodisVecvectēvs19.12.1788
        10Jānis BalodisJānis BalodisBrālēns/māsīca10.10.187804.05.1978
        11Jānis LībietisJānis LībietisDraugs12.11.188506.11.1946
        12Alfred BurtAlfred BurtDraugs18.04.1875
        13Ādolfs BļodnieksĀdolfs BļodnieksDarba biedrs07.08.188921.03.1962
        14Alfrēds FlečersAlfrēds FlečersPaziņa29.01.187520.09.1959
        15Augusts KurčinsAugusts KurčinsDomu biedrs05.11.192801.09.2014
        16Vilis VārsbergsVilis VārsbergsDomu biedrs01.06.192922.04.2012
        17Jānis LavenieksJānis LavenieksPadotais12.06.189017.02.1969
        18Eduards GraudiņšEduards GraudiņšPadotais27.03.189000.00.1945
        19Pēteris RadziņšPēteris RadziņšPadotais02.05.188007.10.1930
        20Ferdinands KošsFerdinands KošsPadotais20.02.187100.00.1939
        21Ludvigs BolšteinsLudvigs BolšteinsPadotais05.02.188821.06.1940
        22Oskars KalpaksOskars KalpaksCīņu biedrs06.01.188206.03.1919
        23Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon LīvensCīņu biedrs16.11.187303.04.1937
        24Gustavs CelmiņšGustavs CelmiņšCīņu biedrs01.04.189910.04.1968
        25Pāvils DreijmanisPāvils DreijmanisCīņu biedrs17.02.189521.07.1953
        26Hanss Joahims Pauls Ādolfs  fon Manteifels ScēgeHanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels ScēgeCīņu biedrs19.01.189422.05.1919

        20.02.1870 | Tiek iesvētīts Rīgas Latviešu biedrības pirmais nams

        Pievieno atmiņas

        10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā

        Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti.

        Pievieno atmiņas

        02.01.1905 | Krievu - japāņu karš: Beidzas krievu bāzes Portarturas blokāde

        30.7.1904 – 2.1.1905

        Pievieno atmiņas

        27.05.1905 | Krievu-japāņu karš: sākās Cusimas kauja

        Pievieno atmiņas

        24.02.1918 | Deklarēta Igaunijas neatkarība

        Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 24. februārī, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Sarkano armiju un vācbaltiešu karaspēku.

        Pievieno atmiņas

        22.05.1919 | Soļi Latvijas neatkarības atgūšanā: 1919. gada 22. maijā landesvērs atbrīvo Rīgu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem

        Pievieno atmiņas

        19.06.1919 | Cēsu kaujas

        1919. gada 19.—23. jūnijā notika Cēsu kaujas- tās bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās

        Pievieno atmiņas

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10.jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Pievieno atmiņas

        03.11.1919 | Bermontiāde: Latvieši Bolderājā sāk pretuzbrukumu Bermonta vadītajiem vācu- krievu algotņiem

        Pievieno atmiņas

        06.12.1931 | Latvijas 14. Ministru kabinets. M. Skujenieka 2. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1931. gada 6. decembra līdz 1933. gada 23. martam

        Pievieno atmiņas

        24.03.1933 | Latvijas 15. Ministru kabinets. Ā. Bļodnieka valdība

        Ādolfa Bļodnieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1933. gada 24. marta līdz 1934. gada 16. martam

        Pievieno atmiņas

        17.03.1934 | Latvijas 16. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 4. valdība

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 17. marta līdz 15. maijam

        Pievieno atmiņas

        15.05.1934 | Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums Latvijā

        Pievieno atmiņas

        16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets

        Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.

        Pievieno atmiņas

        18.11.1935 | Tiek atklāts Brīvības piemineklis Rīgā

        Pievieno atmiņas

        05.10.1939 | Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS

        Pievieno atmiņas

        Birkas