Jānis Birznieks

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
25.01.1897
Miršanas datums:
29.06.1942
Mūža garums:
45
Dienas kopš dzimšanas:
46469
Gadi kopš dzimšanas:
127
Dienas kopš miršanas:
29878
Gadi kopš miršanas:
81
Papildu vārdi:
Jāņa dēls
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dzimšabas vieta: 1897.g. Cēsis;

miris: 29.06.1942.g.

Krasnojarskas novads, Noriļlags

informācijas avots:

Aizvestie

Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.

Otrais papildinātais izdevums.

***

LKOK nr.3/1688

Birznieks, Jānis

Leitnants 3. Jelgavas kājnieku pulkā.

* 1897. g. 25. janvārī Ceraukstes pagastā.

+ Nošauts 1942. g. 29. jūnijā Noriļskā.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 27. aprīlī pie Krivgolu ciema un 27. augustā pie Čukuriem.

Paaugstināts par virsleitnantu.

Deportēts 1941. g. 14. jūnijā.

BIRZNIEKS JĀNIS Jāņa dēls

3. Jelgavas kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1897. g. 25. janv. Ceraukstes pagastā Rūgumos. 

Krievu armijā iesaukts 1916. g., dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Smārdes, Tīrelpurvā, pie Ložmetējkalna. Armiju atstājis 1917. g. 20. okt. 

Latvijas armija iestājies brīvprātīgi 1919. g. 22. apr., piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem, vada komandieris. 

1919. g. 17. apr. Birznieks ar savu vadu ieņēma Krievgalu ciemu pie Bauskas, sagūstīja 41 sarkanarmiešus, ieguva trofejas; 27. aug. Augškurzemē iekaroja nocietinātas pozīcijas, ieguva 2 ložmetējus.

1940. g. rudenī ieskaitīts 24. teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijas 285. strēlnieku pulkā, štāba priekšnieka palīgs, apakšpulkvedis. 

Apcietināts 1941. g. 14. jūn. Litenē, deportēts uz Noriļsku, Noriļlagu. 1941. g. 4. dec. Taimiras apgabalā tiesa piesprieda Birznieks nāvessodu (KPFSR KK 58-10-Id,19-58-lb). Nošauts 1942. g. 29. jūn. Noriļskā.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        17.09.1916 | Pirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujas

        Pievieno atmiņas

        Birkas