27. augusta rītā atrasts miris savā gultā vairākkārtējais Latviešu savienības priekšnieks un bij. goda biedrs Jānis Bite. Vairāk nekā 20 gadu viņš izdeva vienīgo Dienvidamerikas latviešu žurnālu „Latvija." kas piecdesmito gadu sākumā piedzīvoja manāmu uzplaukumu, kad tanī sāka līdzdarboties mo Eiropas atbraukušie profesionālie žurnālisti, kuriem izdevās piesaistīt vēl dažus kolēģus pārējā pasaulē. Pēc dažiem gadiem tie atkal aizgāja, kad izdevējs nepārprotami bija licis saprast, ka žurnāls ir tikai viņa personīga lieta. Pēdējā laikā tas iznāca stipri neregulāri, bet Bite cieti palika pie savas taisnības. Viņa vientuļnieka gaitas kļuva pilnīgas, kad Latviešu savienība viņu izstūma no sava vidus, atņemot arī agrāk piešķirto goda biedra titulu.
Pirms dažiem gadiem Biti ķēra vieglāka trieka, kas mazliet paralizēja ķermeņa vienu pusi. No triekas sekām J.Bite galīgi vairs neatveseļojās. Ārsti vieimēr brīdināja ar lēkmes atkārtošanos, kas varētu būt liktenīga, kas arī noticis.
J. Bite miris 67 gadu vecumā (dzimis Saikavas pag. Madonas apr.), īsi pirms Pirmā pasaules kara beidzis karaskolu. Līdz boļševiku revolūcijai ticis līdz  kapteiņa dienesta pakāpei. Pilsoņu kara laikā cīnījies pie Kolčaka un kopā ar tā karapulkiem pārstaigājis visu Sibīriju. Latvijā atgriezies kopā ar Imantas un Troickas pulkiem. Armijā uzņemts kapteiņa dienesta pakāpē, sākumā karaskolas saimniecības daļā, vēlāk kara ministrijā. 1934. gadā atstājis Latviju, kad kara saimniecības pārvaldē apcietināti vairāki J. Bitem pakļauti darbinieki. Latvijā viņš atstājis sievu (pazīstamo publicisti Paļeviču-Biti) un dēlu. Sākuma uzturējies Urugvajā. Kad lietas kaut cik nomierinājušās ar dažu vainīgo sodīšanu, Bite pārnācis uz Buenos-Airesu. Izmācījies burtliča amatu un ar sūtņa Dr. P. Oliņa atbalstu sācis salikt un izdot žurnālu „Latvija." Nelaiķis bija beidzis tautsaimniecības un tieslietu zinātņu fakultāti.
Krematizēts Buenos-Airesas centrālajos kapos „Chacarita" 29. aug., klātesot krietnam pavadītāju pulkam.

Avots: "Laiks", 09.09.1959