Dzimis 1897. gada 22. augustā (10. augustā pēc vecā stila) Rīgā.

Pirmā pasaules kara laiku pavadījis Krievijā. Absolvējis Pēterburgas 12. ģimnāziju.

Latvijā atgriezies 1921. gadā.

Studējis tieslietas Latvijas Universitātē, bet šīs studijas nepabeidzis.

No 1922. gada skolotājs Daugavpils 1. pamatskolā.

Bijis Daugavpils pilsētas un apriņķa slimo kases pilnvarnieks (1926).

1927. gadā laulājies ar skolotāju Annu Dabari, dzimušu Vanagu (1895 – 1977).

1928. gadā kandidējis Daugavpils domes vēlēšanās no  „Kaŗavīru un Daugavpils latvju pilsoņu kandidātu saraksta”.

Bijis Latvijas skolotāju kopējās slimo kases pilnvarnieks (1928).

Bijis Latgales skolotāju, pašvaldību un sabiedrisko iestāžu darbinieku slimo kases pilnvarnieks (1930).

1931. gadā kandidējis Saeimas vēlēšanās no saraksta „Progresīvā apvienība un demokrātiskais centrs” un Daugavpils domes vēlēšanās no saraksta "Daugavpils latvju progresīvais bloks".

Iecelts par Daugavpils apriņķa skolu valdes locekli (1935), Daugavpils pilsētas skolu valdes locekli (1938, 1939).

Ulmaņa režīmam likvidējot virkni biedrību, 1935. gadā iecelts par Daugavpils skolotāju savienības likvidācijas komisijas locekli.

No 1936. gada darbojies Daugavpils latviešu biedrībā, vēlāk bijis tās priekšnieks.

Latvijas Skolotāju biedrības 1939. gadā dibinātās Daugavpils nodaļas valdes loceklis.

Ik pa laikam publicējies presē. Laikraksta „Daugavpils Latviešu Avīze” līdzdibinātājs (1941). Vēlāk darbojies laikrakstā „Daugavas Vēstnesis”.

1942. gadā iecelts par Arodbiedrību centrālās savienības pilnvaroto Latgalē.

Otrā pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās. Nonācis Ķelnes bēgļu nometnē.

1945. gadā ievēlēts nometnes nacionālajā komitejā,

Iesaistījies nometnes latviešu dramatiskajā kopā.

Nometnes periodā turpinājis nodarboties ar publicistiku. Nometnes laikraksta „Nākotnes ceļš” pastāvīgais līdzstrādnieks.

1949. gadā absolvējis Baltijas Universitāti Pinnebergā, iegūstot mag. Iur. grādu. Pie universitātes 1947. gadā dibinātās latviešu studentu korporācijas Fraternitas Cursica biedrs.

Universitātes latviešu studentu padomes avīzītes Scientiae et Artibus redakcijas loceklis.

 Nedaudz sevi izpaudis arī daiļliteratūrā. Tiek minēts, ka kādā periodā publicējies ar pseidonīmu Austris Stegulis. Gatavojot šo aprakstu, tādas publikācijas netika uzietas. Tika apzināti šādi ar Jāņa Brauera vārdu periodikā publicēti daiļdarbi:

Dzeja

Ēnas // Daugavas Vēstnesis, Nr. 81 (06.04.1943);

Īsproza:

Dzelzceļa biļete // Scientiae et Artibus: Zinātnei un Mākslai, Nr. 1 (25.05.1946); Trīs Zvaigznes: Aktuālu un literāru rakstu sakopojums, Nr. 12 (01.09.1946).

Krauklis // Trīs Zvaigznes: Aktuālu un literāru rakstu sakopojums, Nr. 20 (01.05.1947)

Riepu dūrējs // Scientiae et Artibus: Zinātnei un Mākslai, Nr. 2 (izdošanas datums nezināms).

Liktenis // Scientiae et Artibus: Zinātnei un Mākslai, Nr. 3 (01.01.1947)

Strādājis pie mākslinieku dzīvei Latvijā veltīta romāna „Ilmārs Krūms”, kurš nav izdots.

Izceļoja uz ASV.

Strādāja par tehnisko zīmētāju tiltu būvniecības firmā.

Darbojies 1969. gadā  dibinātās  Indianapoles latviešu pensionāru biedrības valdē.

Miris pēc slimības 1982. gada 18. septembrī.