* 1909. II 21. Rīgā; S. Inese Šafir Freimanis. + 1940. I 24. Rīgā

                1927. IX 29. Kara skolas Kājnieku nodaļas kadets,

                1928. VIII 28. armijas kaprālis,

                1929. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd.1929. IX 01.,

                1929. IX 01. Dobeles kājnieku pulka Mīnu metēju komandas jaunākais virsnieks,

                1930. III 03. Rotas (II) jaunākais virsnieks,

                1931. XII 01. beidzis Aviācijas skolas Novērotāju lidotāju nodaļu,

                1931. XII 01. Aviācijas pulka Divīzijas (II) izlūku eskadriļas virs štata,

                1932. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1932. IX 01.,

                1934. XI 30. Iznicinātāju eskadriļas virs štata,

                1935. VII 31. beidzis Nakts lidotāju apmācības kursu,

                1935. XII 03. Eskadriļas (I) aviācijas mehāniķis,

                1936. V 28. Eskadriļas VIII) aviācijas mehāniķis,

                1936. X 12. Eskadriļas (III) aviācijas mehāniķis,

                1936. XII 22. Dobeles kājnieku pulka virs štata,

                1937. III 13. piešķirts novērotāju lidotāju nosaukums,

                1937. V 04. Aviācijas pulka Eskadriļas (VI) novērotājs lidotājs,

                1938. IV 16. Eskadriļas (III) novērotājs lidotājs,

                1939. VII 18. ieguva kara lidotāja nosaukumu,

                1939. IX 11. jaunākais virsnieks,

                1940. apbedīts Garnizona kapos Rīgā.

                Avots:       LVVA 5601-1-130.;

                               „Kadets” # 2/1940.;

                               V. Eihenbauma arhīvs # 1486.

Vakar ziņojām par smago ģimenes drāmu Slokas ielā 31, Rīgā, kur Inese Budre ar vairākiem revolvera šāvieniem smagi ievainoja savu vīru Jāni Budri. Pēc tam viņa pati nošāvās. Šorīt no pils. 2. slimnīcas mums ziņo, ka vakar vakarā miris arī J. Budris. Noskaidrots, ka Inese Budre kļūmīgajam solim gatavojusies jau ilgāku laiku. Jaungada dienā viņa dažiem mājiniekiem izteikusies: „Pēc trim nedēļām jūs mani vairs dzīvu neredzēsiet. Neticiet? Nu tad palasiet avīzēs." Budru laulības dzīve nebijusi laimīga. Domā, ka saskanīgu laulības dzīvi traucējis tas, ka sieva bijusi žīdiete. Kad priekš apm. pusotra gada viņa dzemdējusi meitiņu, šķitis, ka bērna audzināšana novērsīs laulāto nesaskaņas. Sākumā tas tā arī bijis, bet vēlāk atkal sākušās ķildas. Pēdējā laikā tās kļuvušas tik asas, ka Budris aizgājis citur dzīvot. Inese B. tomēr nezaudējusi cerību ar vīru salabt. Pirmdien viņa iegājusi pie kādas kaimiņienes un stāstījusi, ka vīrs atkal atgriezīšoties. Viņa uzaicinājusi vīru atnākt otrdien izrunāties, un viņš to apsolījis. Otrdienas vakarā Jānis Budris tiešām redzēts ieejam sievas dzīvokli. Neviens nav dzirdējis abu sarunas, bet ap pusnakti dzīvoklī norībējuši liktenīgie šāvieni. Inese Budre šādu noslēgumu laikam bija jau iepriekš paredzējusi, jo liktenīgās dienas rītā viņa savu meitiņu aizvedusi pie pirmā vīra radiem.

Avots: Jaunākās ziņas, 25.01.1940