Jānis Dzirne

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.01.1861
Miršanas datums:
00.00.1938
Mūža garums:
76
Dienas kopš dzimšanas:
59614
Gadi kopš dzimšanas:
163
Dienas kopš miršanas:
31501
Gadi kopš miršanas:
86
Tēva vārds:
Krišjānis
Papildu vārdi:
Jānis Kārlis Krišjānis Dzirne, Иоганнес-Карл-Христиан Христианович Дзирн, Johannes Karl Christian Dsirne, John Dsirne
Kategorijas:
Militārpersona, karavīrs, Profesors, Sabiedrisks darbinieks, Ārsts
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Jānis Kārlis Krišjānis Dzirne (vācu: Johannes Karl Christian Dsirne, krievu: Иоганнес-Карл-Христиан Христианович Дзирне, angļu: John Dsirne, 1861. gada 11. janvārī — 1931?) bija latviešu ārsts, ķirurgs un urologs. Maskavas universitātes, Vītauta Dižā universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas profesors. Abesīnijas troņmantnieka, vēlākā imperatora Haile Selasie I galma ārsts. Rīgas brīvmūrnieku ložas „Jāņuguns” brālis (1928).

Dzīvesgājums

Dzimis 1861. gada 11. janvārī Tērbatā latviešu draudzes mācītāja Krišjāņa Dāvida Dzirnes un viņa sievas Jūlijas ģimenē.

Mācījās Jelgavas un Bērzaines ģimnāzijās.

1881.-1888. gadā studēja medicīnu Tērbatas universitātē.

1888.-1891. gadā ginekoloģijas klīnikas asistents Tērbatā.

1891. gadā ieguvis dr. med. grādu Tērbatas universitātē, papildinājies Pēterburgā, Berlīnē, Heidelbergā, Bernē.

1892. gada 16. decembrī atvēra savu klīniku Tallinā.

1895.-1904. gadā Samaras zemstes slimnīcas ķirurgs un vadītājs.

1900.-1901. gadā Krievijas Sarkanā Krusta peldošā hospitāļa "Cariene" (Царица) galvenais ārsts Bokseru sacelšanās laikā Ķīnā.

1904.-1906. gadā kara hospitāļa galvenais priekšnieks Krievu-japāņu kara laikā Mukdenā.

1906.-1909. gadā Maskavas universitātes profesora P.Djakonova asistents un privātdocents.

1909.-1911. gadā Maskavas universitātes ķirurģijas profesors.

1911.-1914. gadā Maskavas universitātes Hospitālās ķirurģijas uroloģijas klīnikas vadītājs un katedras vadītājs.

Pirmā Pasaules kara laikā 1914.-1917. gadā ķeizarienes Marijas Fjodorovnas kara hospitāļa galvenais ārsts Polijā un Turcijas frontē. Pēc Oktobra apvērsuma atstāja dienestu un strādāja kā ārsts Batumi, Konstantinopoles, Varnas, Sofijas pilsētās. Papildinājās Berlīnē (1921-1922).

1922.-1923. gadā Vītauta Dižā universitātes profesors Kauņā.

1923.-1924. gadā Abesīnijas (Etiopijas) medicīnas ģenerālinspektors, troņmantnieka, vēlākā imperatora Haile Selasie I galma ārsts.

1925.-1926. gadā Liepājas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs.

1926.-1929. gadā Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes profesors, Hospitālās ķirurģijas klīnikas vadītājs Sarkanā Krusta slimnīcā.

1929. gadā devies ārzemju ceļojumā it kā podagras ārstēšanai, sūtījis vēstules no Ēģiptes, Austrālijas, pēdējā vēstule saņemta 1931. gadā no Bagdādes Irākā, pēc tam pazudis bezvēsts prombūtnē.

Daži krievu avoti norāda, ka 1933. gadā viņš parādījies Paragvajā, kur kopā ar dažiem krievu emigrācijas ārstiem uzsācis militārās medicīnas sistēmas izveidi šajā valstī. Saņēmis "medicīnas majora" (honoris causa) pakāpi.

1938. gadā, beidzoties karam Paragvajā, iegūst Paragvajas ģenerālkonsula statusu Tuvo Austrumu valstīs, Beirutā

 

Darbi

  • doktora disertācija "Ein Beitrag zur Lehre vom Tod durch Ertrinken" (vāciski, 1891).
  • Руководство к малой гинекологии для земских врачей. Самара, 1897 ("Mazā ginekoloģijas rokasgrāmata zemstes ārstiem" - krieviski, 1897).
  • Beitrag zur Frage der Nephrolithiasis, der Hydro- und Pyonephrose. Monatsberichte für Urologie 7 (1902), 271-308 lpp. un 338-378 lpp., vēlāk papildinātā veidā Über die Behandlung der Nephrolithiasis, der Hydro- und Pyonephrose. (17 Fälle von Operationen an den Nieren). Monatsberichte für Urologie 9 (1904), 136-170 lpp. un 199-236 lpp. (vāciski)
  • Цистоскопия: Учебник. СПб., 1909 (mācību grāmata "Cistoskopija" - krieviski, 1909)
  • Повреждения и хирургические заболевания мочевого канала.– М., 1911 ("Urīnvadu bojājumi un ķirurģiskās slimības" - krieviski, 1911)
  • Оперативная урология. СПб., 1914. - 508 lpp. (mācību grāmata "Operatīvā uroloģija" - krieviski, 1914).
  • Permanganate of potash as a styptic for serous surfaces. Lancet 197 (1921), 1380 lpp. (angliski)
  • mācību grāmata "Praktiska ārsta ķirurģija: ārstiem un studentiem" / prof. J.Dzirne. - Rīga, 1928. - 403 lpp.

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Jūlija ZemmereRadinieks00.00.181601.12.1901
        2
        Georgs ZemmersRadinieks12.08.184930.03.1910
        3
        Aleksandrs Eduards ZemmersRadinieks00.00.184600.00.1914
        4
        Mārtiņš ZemmersAttāls radinieks00.00.180426.09.1873

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Pievieno atmiņas

        Birkas