7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka 4. rotas rakstvedis. Pēc Juglas kaujām apbalvots ar Sv. Jura krusta medaļu un piesķirta jaunākā unteroficiera dieneta pakāpe. 1918. gada 24. februārī kopā ar vēl trijiem strēlniekiem izglābies nošaušanas laikā Tartu, Igaunijā. Tajā dienā vācu regulārais karaspēks kopā ar Baltijas baroniem, barons Vulfs, nošāva vairāk nekā 40-60 rotas strēlniekus.   

Eduards Krauksts vēlāk bija jaunās Latvijas armijas virsnieks. 2.pasaules kara laikā slimoja ar izdomātu radikulītu; bija izveidojis latviešu frontes teātri, kurā darbojās arī Pēteris Pētersons. Kraukstam Liepājā vācu komendatūrā izdevās iegūt pasi ar jaunu vārdu Johans.

    ****

Kokļu u.c. mūzikas instrumentu meistars.

Jau 1.pasaules kara laikā sāka pierakstīt latviešu strēlnieku dziesmas un aprakstīt dejas.

Pēc 2.pasaules kara ar ģimeni apmetas Aizputē. Šeit apguvis kokļu būves pamatus no koklētāja Pētera Korāta. Aizputes tautas namā izveido uzvedumu "Skani, kokle...", ar kuru apciemo tuvākos ciemus un pilsētas. Pēc brīdinājuma Krauksta un Korāta ģimenes maina dzīvesvietu.

Jūrmalā ar pseidonīmu Jānis izveidoja koklētāju ansambli "Krauksta koklētāji." Sekoja represijas un 1958.gadā ansamblis likvidēts.

     ****

Dēls Viesturs Krauksts Rīgas Latviešu biedrībai dāvinājis tēva seno tautas mūzikas instrumentu kolekciju, 20 kokles un dižkokli, ko sauc par bāgu. Iespējams, ka tā ir darināta 30./40.gadu mijā un pats meistars to spēlējis ģimenes koklētāju ansamblī. Padomju vara aizliedza ansambļa  darbību un tautas instrumenti tika noglabāti bēniņos līdz 2020.gadam.