Jānis Goltiņš

Dzimis Dikļu pagastā zemkopja ģimenē.

No 1916. gada dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās, par nopelniem pie Ķekavas un Ložmetējkalna apbalvots ar Jura krusta IV šķiru Pulku atstājis 1917. gadā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā Rūjienā, piedalījies kaujās pie Raunas un Cēsīm 2. Cēsu kājnieku pulka rindās. Pēc tam pārvietots uz Mīnmetēju rotu. 4. novembra kaujā uz Jelgavas šosejas kontuzēts. Paaugstināts par seržantu. 

1919. gada 8. oktobrī uz Jelgavas šosejas pie Franču mājām, kad mūsu daļas sāka atkāpties, Goltiņš, neskatoties uz spēcīgu apšaudi, uzturēja mīnmetēju vada uguni, dodams kājniekiem iespēju ieņemt pozīcijas un sagatavoties kaujai. Nokļuvis ielenkumā, kopā ar saviem kareivjiem izlauzās cauri ienaidnieka ķēdēm, sagādādams tam lielus zaudējumus. 

20. oktobrī Bolderājas rajonā, atrodoties stiprā apšaudē, no tuvas distances iznīcināja ienaidnieka mīnmetēju. Par šo varoņdarbu apbalvpts ar Lāčplēša ordeni. 

Atvaļināts 1921. gada 19. martā. Dzīvojis jaunsaimniecībā Dikļu pagastā, bijis aizsargu organizācijas biedrs. No 1930. gada muitas uzraugs Valkas robežpārejas punktā. 2. Pasaules kara laikā saimniekojis Dikļu pagasta Medniekos. 

1944. gada oktobrī arestēts, ieslodzīts nometnē Karagandā, notiesāts uz 15 gadiem ieslodzījumā. No Krievijas atgriezies 1962. gadā.

Miris 1964. gada 29. septembrī. Apbedīts Dikļu kapos.

Avots : www.lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        Birkas