Jānis Gregors

Dzimšanas datums:
02.04.1893
Miršanas datums:
20.12.1944
Papildu vārdi:
Янис Грегорс
Kategorijas:
Jurists, Kurelietis, Militārpersona, karavīrs, Pedagogs, skolotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Jānis Gregors (dzimis 1893. gada 2. aprīlī, miris 1944. gada 20. novembrī) bija virsleitnants, 5. Zemgales strēlnieku pulka komandieris (1918-1920), Kureļa grupas štāba adjutants.

Gregors dzimis 1893. gada 2. aprīlī Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagasta mācītājmuižā muižas kalpa ģimenē. 1914. gadā beidzis Valmieras skolotāju semināru.

1914. gadā Gregors mobilizēts Krievijas armijā.

1916. gadā Petrogradā beidzis Vladimiras karaskolu. Pēc tam kā virsnieks pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku.

1917. gadā pēc latviešu strēlnieku piesliešanās lieliniekiem palicis pulkā.

1918. gadā kļuvis par 5. Zemgales strēlnieku pulka (vēlāk 5. atsevišķā latviešu pulka) komandieri. Par dienestu Sarkanajā armijā saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā, apbalvots ar zelta pulksteni, bet

1919. gada 1. novembrī - ar Sarkanā Karoga ordeni. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām izdevis pavēli par sava vadītā pulka demobilizāciju, uzdot strēlniekiem atgriezties Latvijā. Sakarā ar šo pavēli lielinieki izsludinājuši 10 000 rubļu godalgu par Gregora notveršanu.

Pēc atgriešanās Latvijā Gregors no 1921. gada strādājis par skolotāju Limbažu vidusskolā.

1924. gadā izturējis Izglītības ministrijas rīkotos eksternu pārbaudījumus vidusskolas kursa apjomā.

Kopš 1925. gada strādājis Rīgas Skolotāju institūtā, no 1934. gada - par Jelgavas-Bauskas apriņķu tautskolu inspektoru.

1929. gadā iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā, ko beidzis

1939. gadā, iegūstot mag. iur. grādu.

Kopš 1940. gada strādājis par skolotāju Rīgas komercskolā.

Vācu okupācijas laikā 1942. gadā iecelts par Pašpārvaldes vidusskolu vicedirektoru.

Kopš 1944. gada 28. jūlija Kureļa grupas štāba adjutants.

1944. gada 14. novembrī kopā ar visu Kureļa grupas štābu tiek arestēts.

1944. gada 19. novembrī XVI SS un policijas tiesa Liepājā viņam un vēl septiņiem Kureļa grupas virsniekiem piespriež nāvessodu nošaujot, ko izpilda 20. novembra naktī.

Atrodoties Kureļa grupas štābā, rakstījis dienasgrāmatu, ko pēc Kureļa grupas likvidācijas uzglabājusi Biruta Kaģe un 1945. gada 14. maijā pārvedusi uz Zviedriju un nodevusi Leonīdam Siliņam.

***

  * 1893. IV 02. Jaunpiebalgas pag.; M. Anna, S. Irma dz. Bruņinieks. 

                               + 1944. XI 20. Vācijā

                1910. beidzis Jaunpiebalgas draudzes skolu,

                1914. beidzis Valmieras skolotāju semināru,

                1914. Krievijas armijas karavīrs,

                1915. beidzis Vladimira kara skolu,

                1916. Krievijas armijas virsnieks Omskā,

                1916. VIII 06. Latviešu strēlnieku rezerves bataljona Rotas (V) jaunākais 

                               virsnieks,

                1916. IX 26. izgāja uz Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu,

                1916. IX 29. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona Rotas (VIII) jaunākais 

                               virsnieks,

                1917. I 09. A. P. pārvietots uz pulku, 

                1917. I 12.-21. kaujas,

                1917. I 16. A. P. paaugstināts podporučiks pak. izd. no 1915. X 01.,

                1917. II 20. – III 14. Rotas (VIII) komandiera v. p. i.,

                1917. III 19. apbalvots Sv. Annas ordeņa IV šķiru,

                1917. VIII 20. Rotas (VIII) komandiera v. p. i.,

                1917. VIII 19.-24. Kaujas,

                1918. izgāja no pulka,

                1918. IV 10. bijis Zemgales Padomju latviešu strēlnieku pulka rotas komandieris,

                1918/1921. bijis Latviešu V strēlnieku padomju pulka komandieris.,

                1921. Latvijā,

                1921. Limbažu ģimnāzijas skolotājs,

                1924. Tautskolu revidents,

                1925. Rīgas skolotāju institūta skolotājs, 

                1926/1939. beidzis Latvijas Universitāti, mag. jur.,

                1933/1940. Jelgavas Bauskas apriņķa tautskolu inspektors,

                1934/1940. Jelgavas pilsētas skolu valdes priekšsēdētājs,

                1940/1942. Rīgas komercskolas skolotājs,

                1942/1944. Vidusskolu vice direktors,

                1944. XI 20. Kureļa štāba adjutants,

                1944. notiesāts no vācu kara tiesas uz nāvi, nošauts.

                Avots:       LVVA 4254-1—28-154, 7427-1-10730.;

                               XII armijas pavēles # 806/1916., # 270/1917.;

                                Latviešu strēlnieku rezerves bataljona pavēles # 224/1916., 

                                               # 277/1916.;

                               Zemgales latviešu strēlnieku bataljona pavēles # 318/1916, 

                                               # 319/1916.;

                               Zemgales latviešu strēlnieku pulka pavēles # 23/1917., 

                                               # 44/1917., # 61/1917., # 66/1917., # 99/1917.,

                                               # 118/1917,#321/1917., # 332/1917.;

                               „Valmieras skolotāju seminārs”, R., 1936.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Latvijas Universitātes absolventi juristi”, R., 1999.;

                               V. Eichenbauma arhīvs.

Avoti: wikipedia.org, biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ludvigs SējaLudvigs SējaDomu biedrs02.06.188515.02.1962
        2Jānis KurelisJānis KurelisKomandieris06.05.188205.12.1954
        3Kristaps UpelnieksKristaps UpelnieksCīņu biedrs24.06.189120.11.1944
        4Eduards GraudiņšEduards GraudiņšCīņu biedrs27.03.189000.00.1945
        Birkas